Dzeltenās kliņģerenes: Garšas ziņā no gailenes neatpaliek

"Pēc ilgiem pētnieciskajiem darbiem, beidzot esmu atradusi un iepazinusi dzelteno kliņģereni! Tagad zinu vietu, kur to ir visai padaudz (Krotes reģions). Meklēju gan es gailenes," savā ierakstā dalās H. Ločmele.

"Dzeltenā kliņģerene (Hydnum repandum) no cepurītes virspuses raugoties – gailene kas gailene, bet cepurītes apakšpusē smalkas, mīkstas adatiņas. Garšas ziņā no gailenes neatpaliek, varbūt pat pārspēj, kā to nospriedām Mikologu biedrības nometnes degustācijā. Aug dažādos mežos, ne gluži sūnās, drīzāk tādās "plikākās" vietās, kur lapas un egļu skujas sabirušas. Reizēm palielās grupās vai raganu apļos," raksta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Hertu, lai noskaidrotu, kur viņai izdevies atrast dzelteno kliņģereni. "Sēņu grāmatā tika norādīts, ka tās ir retāk sastopamas, taču Kurzemē, starp Kroti un Priekuli, to bija visai daudz," stāstīja H. Ločmele.

Savā ierakstā H. Ločmele rakstīja: "Plānoju likt uz pannas un nogaršot, vai tiešām labākas par gailenēm?" Arī mūs interesē, vai tās ir labākas par gailenēm, uz ko H. Ločmele smaidot atbildēja "Gatavoju "vecākām" sēnēm noņemot adatiņas, tad ātri apvārīju un liku uz pannas veselas. Es teiktu, ka nav gluži kā gailenes, jo nepaliek mīkstas. Vairāk kā gaļa, pat bekoniņš. Klāt neko neliku, tikai sāli. Apēdās ātri, kā riekstiņi."

Komentāros pie H. Ločmeles bildēm Sandra Miķelsone raksta: "Tās, kam ir garākas adatiņas un, ja adatiņas viegli birst nost, tās var būt jau rūgtas. Kliņģerenes ievāc tikai jaunas un ļoti jaunas."

"Esmu vācis arī visai lielas un ne tik jaunas (nevar teikt, ka vecas, taču adatiņas nāca nost jau visai viegli, vienkārši nobraucot ar pirkstu), un nekas – bija ļoti garšīgas. Lai gan jāatzīst, ka varbūt paveicās un visas bija tā teikt "svaigas"," savā pieredzē dalās Ivo Treide un atklāj: "Droši varu teikt, ka kādus trīs, četrus gadus atpakaļ mikologu nometnē, garšojot tā teikt "uz aklo", vienbalsīgi tika nolemts, ka klinģerenes ir pat garšīgākas par baravikām. Katrā ziņa garša šķita pikantāka un izteiksmīgāka."

Arī Andrai Čudarei ir izdevies atrast dzeltenās kliņģeres. "Samācījos no "Facebook" sēņu grupas. Lasīju otro reizi dzīvē vakardien, atradu tādā jauktā lapu koku mežā. Pirmajā reizē atradu tikai kādas piecas, tāpēc sacepu kopā ar gailenēm un nevaru komentēt garšas īpatnības. Nekādas jocīgas sēnes nelasu, pamazām tikai mācos kaut ko jaunu," stāsta A. Čudare.

Kas ir dzeltenā klinģerene (Hydnum repandum)

Dzeltenā kliņģerene, cits latviskais nosaukums ir Jomainā adatene. Pārsvarā neliela, pēc krāsas un apveida parastajai gailenei no augšas līdzīga sēne, taču ar adatiņām cepurītes apakšpusē. Aug jau no jūlija līdz pat novembrim gan skujkoku, gan lapkoku mežos, gandrīz vienmēr grupās. Bieži sastopama. Ēdama. Jaunas sēnes cepamas bez iepriekšējas novārīšanas. Vecākas sēnes ir jānovāra, jo mēdz būt rūgtas. Ja paredzēts marinēt, ieteicams noņemt trauslās adatiņas, jo pretējā gadījumā ar tām piebārstītais ēdiens neizskatīsies glīti, raksta portāls "senes.lv".

No augšas dzeltenā kliņģerene ir līdzīga parastajai gailenei – pēc krāsas, pēc lieluma, pēc formas. Taču apakšpuses abām sugām ir krasi atšķirīgas: kliņģerenei tur ir nevis lapiņām līdzīgas smalkas krokas, bet gan sīkas nokarenas adatiņas.

Dabas muzeja mikologi atgādina – nezināmas un iepriekš neredzētas sēnes uzturā lietot nedrīkst!

Konsultācijas par sēnēm var saņemt visu gadu Latvijas Dabas muzejā Botānikas un mikoloģijas nodaļā. Konsultanti I. Dāniele T: 67356036; e-pasts: [email protected] vai D. Meiere tālr.: 67356051; e-pasts: [email protected].

Aktīva ir "Facebook" lapa Latvijas Mikologu biedrība un draugi.