Dūmos kūpinātas gailenes? Nē, gardēžu sēne rudens taurene

Rudens taurene jeb miroņtaure (Craterellus cornucopioides) ir gailenei radniecīga paliela ēdamā sēne taures formā un tumši brūnpelēkos toņos. Spriežot pēc dažiem foto, Latvijā atrasta arī sugas albīnā forma – ar augļķermeni parastās gailenes krāsā, vēsta ieraksts lapā "senes.lv". Pa tās ārpusi visā augstumā stiepjas seklas neregulāras krokas. Rudens taurenes gandrīz vienmēr aug grupās, bieži vien – visai ciešās. Rudens taurenei augļķermeņa ārpuses krokojums ir sekls un pēc formas visai neregulārs.

Rudens taurene parasti aug lapu koku un jauktos mežos. Šīs sēnes ir visai neuzkrītošā krāsā, brikšņainās vietās, kur daudz kritušu lapu, tās lieliski prot maskēties.

S. Rūmniecei atrada melnas rudens taurenes. "Īstās rudens taurenes. Krāsa ir mainīgs lielums," skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniela. Lai nebiedē tos, kas pēc bildes tās salīdzina ar "kūpinātām gailenēm" vai "sikspārņiem". Tiem kam izdevies nogaršot, teic, ka ir īpaši laba zupām.

Portālam "tv3.lv" S. Rūmniece atklāja: "Es pirmo reizi viņas garšoju. Apcepu uz pannas un tad ēdu. Konsistence tāda interesanta, kraukšķīgas. Bet trifeļu un riekstu garšu gan nesajutu, sakot ka vajagot kaltēt tad būšot tā īpašā garša. Nu īsāk sakot nebija ne vainas."

Diskusijā pie S. Rūmnieces ieraksta "sēņu mednieki" apliecināja, ka tās īr ļoti garšīgas sēnes. Viegli izkaltēt ziemai un tad saberzt pulverī. "Tas pulveris ir tāda manta. Mmm, neviena "Santa Maria" nestāv klāt," pārliecināts Lauris Balbārzda.

Inta Shanti atklāj, kā viņa šīs sēnes uzglabā: "Es kaltēju veselas sēnes augļu žāvētājā līdz brīdim, kamēr ir sausas un lūst. Ļoti ātri izžūst. Un pēc tam glabāju noslēgtā traukā. Var tāpat saberzt ar rokām vai samalt pulverī un pievienot ēdieniem."

Rudens taurene ir delikatese, ko nemaz tik bieži nevar atrast. Viesturs Pārums tās pat salīdzina ar trifelēm: "Sēnes ir ļoti vērtīgas, gandrīz trifeļu cenā, bet tās ir jākaltē, tad būs gan garša, gan smarža kā trifelēm."

"Ļoti populāras un dārgas sēnes Zviedrijā. Tur tās samaļ pulverī un tādas var maksāt ap 80 eiro par 100 gramiem," portālam "tv3.lv" stāsta Ilze Fridrihsone, kas daudzus gadus dzīvo Zviedrijas ziemeļos Dorotea. "Pēc gatavošanas izskatās pēc tādiem sakaltušiem zariņiem. Mazliet sīkstas un ar īpatnēju garšu," skaidro. I. Fridriksone, kurai pašai gan nav izdevies atrast šīs sēnes, bet zinošie zviedru kaimiņi viņu ar tām ir cienājuši.

"Zviedrijā šīs sēnes aug augstu kalnos. Zinātāji brauc un pielasa pilnas kastes. Es pati Zviedrijā lasu tikai baravikas un sviesta bekas, kas neaug dziļi mežā, man zināmās vietas pie mājas. Te ir maz cilvēku, tāpēc sēnes nav grūti atrast," stāsta I. Fridriksone. Viņa ir piesardzīga, jo Zviedrijā ir daudz lāču, kurus neviens labprātīgi nevēlas sastapt.

Jau rakstījumam, ka milzu apaļpūpēdi nevajag spert ar kāju, bet gan uzcept karbonādes.

Vēl viena meža delikatese ir sēra piepe, ko garšas ziņā salīdzina ar vistu.

Dabas muzeja mikologi atgādina – nezināmas un iepriekš neredzētas sēnes uzturā lietot nedrīkst!

Konsultācijas par sēnēm var saņemt visu gadu Latvijas Dabas muzejā Botānikas un mikoloģijas nodaļā. Konsultanti I. Dāniele T: 67356036; e-pasts: [email protected] vai D. Meiere T: 67356051; e-pasts: [email protected].

Aktīva ir "Facebook" lapa Latvijas Mikologu biedrība un draugi.