Dārznieces padoms, kā audzēt un kādus augus izvēlēties balkoniem un terasēm

"Aptaujas dati liecina, ka 27 % Latvijas iedzīvotāju uz saviem balkoniem jau audzē augus un dārzeņus. Turklāt, apsverot veikt balkona pārvērtības, latvieši, 49 % respondentu, šo lēmumu galvenokārt saista ar vēlmi audzēt augus un puķes. Tiek uzskatīts, ka apstādījumi spēj uzlabot apkārtējo vidi un veicināt saiknes sajūtu ar dabu, vienlaikus nodrošinot zināmu privātumu. Turklāt aizvien ierastāk kļūst podiņos audzēt ne tikai puķes, bet arī dažādus dārzeņus un garšaugus. Paredzams, ka šī tendence nākotnē kļūs aizvien izplatītāka, jo tā sniedz iespējas balkonus pārvērst par nelieliem botāniskajiem dārziem," saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.

Agronome, dārzniece, satura veidotāja @daarzniece un online kursu pasniedzēja kursi.augueksperts.lv Jūlija Vilcāne dalās ar savu pieredzi par to, kā un ko audzēt balkonos un terasēs.

"Kompakts dārzs? Tā kļūst arvien biežāka "parādība". Statistika ir nepielūdzama, vairāk dzīvojam pilsētā, un piepilsētā. Arī te gribas to sajūtu – noplūkt SAVU gurķi, tomātu, baziliku, salātlapiņu un pasmaržot puķu zirni," raksta agronome Vilcāne un piebilst: "Augiem mūsu vidē ir milzīga nozīme, ne tikai gaisa kvalitātes uzlabošanas ziņā, bet arī mentālajai veselībai, par ko liecina arī pētījumi."

Ar ko tad atšķiras terašu, balkonu vide no ierastajiem dārziem?

• Ūdens patēriņš, to augi izmanto daudz un dikti, un audzējot augus podos, kastēs – ūdens vajadzīgs vairāk, nekā tad, ja augi aug dārzā, jo lielu daļu no tā augi nemaz nepaspēj izmantot. Tas ir iztvaikojis, pirms augs paspēj to uzņemt, līdz ar to augs ir pakļauts lielākam mitruma/sausuma disbalansam, un tas ir stresa faktors.
• Augsne strādā kā filtrs, ūdenī esošajiem kaļķiem, un tie sakrājās daudz vairāk, jo laistam arī vairāk, un ar laiku traucē augiem augt. Tas ir iemesls, kāpēc arī siltumnīcās, laiku pa laikam jāmaina augsne, un podos tas ir vēl izteiktāk.
• Podos ir mazāk vietas pašam augam, tā saknēm, augsnei, tāpēc mēslošana jāplāno rūpīgāk, un augsne jāielabo pamatīgāk.

Kādi tad ir risinājumi un iespējas?

• Izvēlies lielākus podus, visur, kur vien var. Jo lielāks pods, jo stabilāks mitrums, retāk jālaista, lielāks komforts augam.
• Sagatavo augsni rūpīgi, izmanto drenāžu, piemēram, akmentiņus vai keramzītu poda apakšā. Izmanto ne tikai "pliku" kūdru, sagatavojot podu, priekšroku dot bagātinātiem maisījumiem, ar kompostu, melnzemi utt.
• Pievienot mitrumu uzturošās granulas, ilgas iedarbības mēslojumu, kas palīdz samazināt laistīšanas vajadzību, mazāk uzkrājās kaļķis, augs jūtas labāk, izskatās un aug arī labāk.

Vai visi augi der balkoniem un terasēm?

"Jā un nē," saka agronome Vilcāne un paskaidro: "Teorētiski var audzēt ļoti dažādus augus, bet praktiski un vieglāk būs, ja izvēlēsies kompakta auguma augus, piemēram, zemo šķirņu tomātus, krūmu gurķus, zemos puķu zirņus."

• Audzēt augus, kas piemēroti audzēšanai podos – uz balkoniem, terasēm var audzēt dažādus augus, tomēr vieglāk, ja tās ir šķirnes, kas ir kompakta izmēra, un tādas sastopamas ne tikai tomātiem, bet arī gurķiem, puķuzirņiem, cinnijām, asterēm.
• Otra iespēja ir rūpīgāk paredzēt atbalsta sistēmu, augiem, un piemēram, arī kabaci var "ietrenēt" augt kompakti.
• Zemajiem un kompaktajiem puķuzirņiem nav nepieciešami papildus balsti, audzējot bodos, bet standarta šķirnēm būs jāpadomā par atbalsta sistēmu.

Izvēloties kompaktos gurķus, piemēram, "Snack", var izvēlēties tos audzēt gan ar nelielu balstu uz augšu, gan nokarenu podā vai kastē. Standarta gurķi aizņems vairāk vietas, tāpēc tos vērts "pieveidot" jeb atsevišķus dzinumus nokniebt.

Arī, piemēram, cīnijām pieejamas zemās versijas, ko var izmantot gan podos, gan dobēs, piemēram, "Zahara Double" šķirnes.

*Aptauju IKEA uzdevumā Norstat Latvijā un citās Baltijas valstīs veica šā gada martā un aprīlī. Kopumā aptaujā piedalījās 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī. Tiešsaistes aptaujā galvenā uzmanība tika pievērsta tēmām, kas saistītas ar mājokļa labiekārtošanu pavasarī un mājās veiktajiem rituāliem.