Dārznieces padoms, kā ielabot augsni siltumnīcā

Jūlija Vilcāne soli pa solim izstāsta, kā veikt šo lielo pavasara darbu:

• Vispirms jānoņem vecā virskārta augsnei, vismaz 10 līdz 15 cm, kurā visvairāk sakrājas gan slimību skartās augu daļas, gan kaļķi no laistāmā ūdens, kas apgrūtina augu augšanu.
• Tālāk nāk ielabošana, kur būs nepieciešama gan dārza melnzeme, gan universālā kūdra, gan kompleksais NPK mēslojums, gan zirga mēsli.
• Tad polikarbonāta mazgāšana, ar domu, ka augsnes maiņas procesā rodas putekļi, netīrumi, tāpēc mazgāšana pēc tam;
• Finālā – krāsojuma atjaunošana dobēm.

Kā izveidot augsni tādu, lai vide būtu komfortabla gan augiem, gan kopējiem?

"Es jau vairākus gadus veidoju maisījumu no universālā kūdras substrāta, dārza melnzemes, un zirgu mēsliem, ko papildinu ar NPK komplekso mēslojumu. Mans favorīts jau vairākus gadus ir "Biolan" substrāti no @bn_kursi un arī melnzeme," stāsta Vilcāne.

Kūdras substrāts, kas būs vieglumam un gaisīgumam, veido apmēram pusi no apjoma un svarīgi izvēlēties:

• neitralizētu kūdru ar skābumu jeb pH ap 6, jo siltumnīcā daudz laistām, un augsne ātri sasāļojas, un tajā sakrājas kaļķis, tad substrāts, kas ir ar Ph 5.8-6.0 piemērotāks "startam";
• kūdras substrāts, kas ir skābs, ar pH 3-3,5 NAV piemērots lietošanai siltumnīcās tomātu, gurķu, zaļumu audzēšanai.

Dārza melnzeme, komposts, lapu trūdzeme veido otru daļu no kopējā apjoma, un svarīgi, lai tā ir kvalitatīva, bez nezāļu sēklām un ar zināmu izcelsmi. Nevajadzētu izmantot, piemēram, notekūdeņu dūņas un tamlīdzīgu saturu.

Par to, kāpēc lietot abus, ne tikai kūdru, Vilcāne skaidro: "Jo lietojot klāt melnzemi, vasarā ir vieglāk salaistīt, kā arī, ja nu gadījumā nokļūdāmies ar mēslošanu, šādam maisījumam ir lielāka "buferspēja’ jeb tas labāk iznes dažādas pārmērības, labāk saglabā barības vielas."

Ja ir pieejami, tad Vilcāne iesaka izmatot zirgu kūtsmēslus, kas nostāvējušies, ja tādi nav, nākamā izvēle ir granulētie mēsli.

"Tie var būt vistu, zirgu, liellopu – ar jūras aļģu piedevu, kas ir laba izvēle, jo ērti lietojami. To devas ir mazākas nekā svaigiem mēsliem un tie nesatur nezāļu sēklas," stāsta Vilcāne.

Kūtsmēslu devas:

• Ja zirgu mēsli, kas pastāvējuši nepieciešami kādi 3-4 kg uz 1 m 2, jeb 10l spainis;
• Granulētie vistu mēsli – ap 100 – 200 g uz 1 m2;
• Granulētie zirgu mēsli – 300 – 500 g uz 1 m2;

"Granulēto devas ir mazākas – jo tajos tikpat kā nav ūdens," skaidro Vilcāne.

"Katru gadu lietoju komplekso NPK mēslojumu, ar mikroelmentiem, jo kūtsmēslos un kūdrā to nav daudz. Svarīgi, lai siltumnīcā lietotais NPK būtu bez hlora," stāsta Vilcāne un iesaka: "Es lietoju ap 50 g uz 1 m2 un mēslojums rūpīgi jāiejauc augsnē, neatstājot to "čupiņā’. Šis būtiski mēslojot arī āra augus."

Kompleksais NPK mēslojums satur gan slāpekli, gan fosforu, gan kāliju, gan mikroelementus un nesatur hloru.

Vai varētu ielabot augsni arī bez kompleksā mēslojumu, Vilcāne skaidro: "Teorētiski jā, tomēr savā siltumnīcā, audzējot tomātus, sagaidu no tiem labu ražu un tās "būvēšanai" nepieciešamas kvalitatīvas un daudz barības vielas."

Kāpēc ir svarīgi ik pa laikam mainīt augsni siltumnīcā:

• Jo tajā sakrājas slimību ierosinātāju sporas, slimās augu daļas un arī kaļķis no laistīšanas ūdens, kas apgrūtina augu augšanu;
• Augsnes ielabošanai var izmantot arī papildus trihodermīnu vai citus mikrobioloģiskos līdzekļus. Jāatceras, ka paši par sevi tie nav barības vielas, bet gan darbojas kā "probiotiķi", kas līdzsvaro augsnes mikrofloru par labu augiem.

Šo pašu pieeju var izmantot arī stādot, piemēram, ziemcietes, tikai jāsamazina kūdras daļa un jāpalielina melnzemes daļa, lai sanāk attiecība 1 pret 3.