tv3.lv

Pasaules talkas diskusija: cieņa pret dabu ir mūsu izdzīvošanas jautājums

17. septembrī 20:27

Pasaules talka, pasaulē zināma kā World Cleanup day Latvijā sestdien, 2022. gada 17.septembrī notika jau piekto gadu, aicinot cilvēkus dēstīt savus Laimes kokus, sakopt vidi sev apkārt un aktualizējot piesārņojuma problēmu kopumā. Ekspertu diskusija tūlīt pēc talkas, atskatoties uz paveikto un ieskicējot aktuālākos jautājumus, kļuvusi par tradīciju.

Vai esam kļuvuši zaļāki? Vai nupat ieviestā depozīta sistēma uzskatāma par veiksmes stāstu? Kā ekonomiskā krīze ietekmēs ilgtspējas jautājumus? Kā Latvijas pieeju vides aizsardzības jautājumiem vērtē ārvalstu investori? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus šopēcpusdien diskusijā, kura bija vērojama kanālā TV3 Life, pēc talkas šķetināja dažādi eksperti.

Diskusijā piedalījās:

  • Rudīte Vesere – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides Aizsardzības departamenta direktore;
  • Sniedze Sproģe – Latvijas pašvaldību savienības padomniece;
  • Inga Grīnfelde – Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Profesionālās bakalaura studiju programmas “Vide un ūdenssaimniecība ” direktore;
  • Mairita Lūse – biedrības “Zero Waste Latvija” biedre;
  • Vita Jaunzeme – kustības “Lielā talka” vadītāja;
  • Līga Abizāre – “Latvijas valsts meži” Vides izglītības vadītāja;
  • Dace Cīrule  – Ārvalstu investoru padomes Latvijā Zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja;
  • Didzis Jurciņš – NBS Poligona atbalsta centra virsnieks.

Kļūstam zaļāki, bet ir milzīga vieta izaugsmei

Būtiskākais jaunums šajā gadā nenoliedzami ir Latvijas pievienošanās to valstu sarakstam, kurās darbojas depozīta sistēma atsevišķiem dzērienu iepakojumu veidiem. Par to diskutēts daudz un dikti, norādīts arī uz vairākām nepilnībām. Rudīte Vesere atklāj, ka šobrīd sistēmai veicas labi – augustā atdoti 74% no jūlijā pārdotā iepakojuma, kas uzskatāms par augstu rādītāju, kā arī kopumā novērota tendence, ka cilvēki šķiro atkritumus vairāk. Sistēmas nepilnības tiekot novērstas un tiekot domāts arī par papildu iepakojumu pievienošanu nākamajā gadā, savukārt pie mums pēc padoma vēršoties citas valstis, kurās šāda sistēma sistēma nedarbojas.

Arī biedrības “Zero Waste Latvija” biedre Mairita Lūse pamanījusi pozitīvas tendences atkritumu apsaimniekošanas jomā – viņasprāt, pandēmija novedusi pie lielākas apzinātības, jo cilvēki bija spiesti būt mājās un redzēt, cik daudz atkritumu patiesībā saražo – tas novedis pie lielākas intereses par atkritumu mazināšanu. Arī uzņēmumi izjūtot lielāku spiedienu ilgtspējīgai saimniekošanai un biedrībā arvien biežāk pēc padoma griežoties uzņēmēji.

Tomēr Dace Cīrule norāda, ka sabiedrība joprojām ir ļoti sadrumstalota – protams, ir daļa, kurā šie jautājumi ir aktuāli, taču netrūkst arī tādu, kas joprojām vīpsnā un pat nozākā tos, kas rīkojas. Tas rada riskus arī uzņēmumiem – vai spēsim palikt piegādes ķēdēs? Vai spēsim pildīt ilgtspējas nosacījumus? Cik jēgpilni spēsim gūt peļņu? Par to jādomā tagad – vēlāk var būt arī par vēlu.

Arī Līga Abizāre ir skeptiska – mežos atkritumu problēma joprojām pastāv, turklāt šobrīd vērojama arī, viņasprāt, “pēcpandēmijas” tendence – remonta atkritumi.

Ko nesīs ziema?

Ekonomiskās krīzes ēnā un apkuras sezonas priekšvakarā, neizbēgams ir arī jautājums – kā vides jautājumus ietekmēs krīze? Eksperti norāda, ka atkritumu samazināšanās bijusi novērota arī iepriekšējās krīzēs, taču medaļai ir arī otra puse – pārejot no gāzes apkures uz citu kurināmo, var veidoties situācijas, kad pasliktinās gaisa kvalitāte.

Kā norāda Inga Grīnfelde – patēriņa sabiedrība ir ļoti liels atkritumu ražotājs, un brīdī, kad jāsāk domāt par enerģijas rēķiniem, mēs piedomājam, vai tiešām nepieciešams mainīt garderobi atbilstoši sezonas tendencēm, vai ir nepieciešamas jaunas mēbeles, taču, ja runājam par gaisa kvalitāti, kas ir viens no svarīgākajiem vides indikatoriem –  var gadīties, ka ar tā samazināsies būtiski. Jau tagad ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka pilsētā, kur ir centrālapkure, gaisa kvalitāte ir labāka, nekā privātmāju rajonā.

Viedoklim pievienojas arī Sniedze Sproģe, piezīmējot, ka gaisa kvalitāte varētu uzlaboties, ja cilvēki nedzīvotu tik blīvi. Šobrīd divas trešdaļas no visas valsts iedzīvotājiem dzīvojot 50 km rādiusā no Rīgas, kas neizbēgami rada gaisa piesārņojuma problēmu –viņasprāt, iztrūkst mehānismu, kas stimulētu cilvēkus izvēlēties dzīvesvietu reģionos.

Noslēgumā “Lielā talka” vadītāja Vita Jaunzeme aicina ikvienu negaidīt pavasara talku, bet padomāt, ko mēs varam izdarīt šodien, lai mainītu savus paradumus:

Vita Jaunzeme
kustības “Lielā talka” vadītāja

“Sākam tūlīt un tagad – ceļš ir tāls un interesants, bet tā ir mūsu dzīve, un pats svarīgākais ir mūsu domāšanā un attieksmē”.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Par projektu

Pasaules talka ir globāla kustība, kurā piecu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 60 miljoni brīvprātīgo no 191 pasaules valsts ar vienu ar kopīgu mērķi - cīnīties pret globālo piesārņojumu un klimata pārmaiņām, veicot vienkāršu, ikkatram iespējamu darbu – izejot ielās un sakopjot savu apkārtni. Pievienojies arī tu! Svinam un darām Latviju zaļu! Pasaules talkas atklāšanas notikumu un talkai veltīto diskusiju skaties TV3 Life 17. septembrī pulksten 9:00 un 18:00.

Par projektu

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par projektu

Pasaules talka ir globāla kustība, kurā piecu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 60 miljoni brīvprātīgo no 191 pasaules valsts ar vienu ar kopīgu mērķi - cīnīties pret globālo piesārņojumu un klimata pārmaiņām, veicot vienkāršu, ikkatram iespējamu darbu – izejot ielās un sakopjot savu apkārtni. Pievienojies arī tu! Svinam un darām Latviju zaļu! Pasaules talkas atklāšanas notikumu un talkai veltīto diskusiju skaties TV3 Life 17. septembrī pulksten 9:00 un 18:00.

Par projektu

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm