Viss, kas Jums jāzina par feromoniem

Kas ir feromoni?

Oficiālais nosaukums feromoniem dots 1959. gadā, un tie ir ķīmiskas vielas, kas izdalās ārpus ķermeņa tādos šķidrumos kā urīns un sviedri.

Tie sūta signālus no viena indivīda citam tās pašas sugas indivīdam. Tas izraisa reakciju indivīdā, kas saņem šos signālus, piemēram, hormonālas izmaiņas vai specifisku uzvedību.

Vai ikvienam ir feromoni?

Lai gan feromoni ir konstatēti citām dzīvnieku sugām, zinātnieki joprojām nav pārliecināti, vai tie pastāv arī cilvēkiem.

Tomēr 20. gadsimta 70. gados veiktajos pētījumos tika publicēti atklājumi, ka tā dēvētie feromoni ir saistīti ar “mēnešreižu sinhronizāciju” – ideju, ka cilvēkiem, kuri dzīvo kopā vai pavada kopā daudz laika, menstruācijas sākas vienlaicīgi.

Un kopš tā laika pētījumi galvenokārt ir koncentrējušies uz to, vai feromoniem ir ietekme uz cilvēku pievilkšanos un vairošanos.

Vai citiem zīdītājiem ir feromoni?

Feromoni ir dažādām dzīvnieku sugām, tostarp zīdītājiem un kukaiņiem. Tie ir saistīti ar tādām funkcijām kā partneru piesaistīšana, teritorijas iezīmēšana un pat mijiedarbība starp dzemdējošu dzīvnieku un tā pēcnācējiem.

Patiesībā pirmais feromons tika atklāts kādai vardei. Vēlākos pētījumos šie ķīmiskie signāli tika atklāti pelēm, cūkām un kazām.

Vai ir dažādi feromonu veidi?

Līdz šim feromoni ir iedalīti četros tipos:

• Atbrīvotāji;
• Signalizētāji;
• Modulatori;
• Primeri.

Īslaicīgas iedarbības atbrīvošanas feromoniem ir tendence izraisīt tūlītēju un specifisku uzvedības reakciju, piemēram, piesaisti potenciālajam partnerim.

Signalizējošie feromoni ir vairāk sociāla rakstura, tie sūta informāciju par dzīvnieku, piemēram, par tā vispārējo veselību, neseno uzturu un vietu hierarhijā.

Modulējošie feromoni ir vēl smalkāki, tie ietekmē garastāvokli un emocijas.

Visbeidzot, primer feromoni ietekmē reproduktīvās un attīstības sistēmas, piemēram, pubertāti un menstruācijas.

Kā feromoni darbojas?

Zīdītājiem (izņemot cilvēkus), kā arī rāpuļiem un abiniekiem ir audi, kas spēj noteikt feromonus – to sauc par vomeronasa orgānu (VNO). Arī cilvēkiem ir VNO. Taču tiek uzskatīts, ka tas nav funkcionāls.

Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav spējas noteikt feromonus un reaģēt uz tiem, jo citi dzīvnieki, piemēram, truši un aitas, šim nolūkam izmanto savu galveno ožas sistēmu.

Daži uzskata, ka visticamākais cilvēka feromona kandidāts būs atrodams zīdošā vecāka krūtsgala izdalījumos, kas izraisa zīdīšanas reakciju zīdaiņiem. Ja tie patiešām pastāv cilvēkos, to darbība joprojām ir noslēpums. Galu galā cilvēki ir sarežģīti.

No citiem dzīvniekiem eksperti zina tikai to, ka reakcijas uz feromoniem bieži vien ir iedzimtas un nemācītas.

Vai feromonu smaržas patiešām darbojas?

Feromonu smaržas ir radītas, lai atdarinātu dabiskos feromonus. Lai gan ir daži zinātniski pierādījumi, ka feromoni var ietekmēt cilvēku uzvedību, par feromonu smaržu efektivitāti joprojām notiek diskusijas un strīdi.

Daži pētījumi liecina, ka daži feromoni var palielināt pievilcību un sociālo mijiedarbību, savukārt citos pētījumos ir konstatēts, ka to ietekme ir niecīga vai tās nav. Svarīgi atzīmēt, ka individuālā reakcija uz feromoniem var atšķirties, un nozīme var būt tādiem faktoriem kā personīgās vēlmes, kultūras normas un individuālā ķermeņa ķīmija.

Kopumā feromonu smaržu efektivitāte var būt atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, no konkrētā izmantotā feromona veida, feromona koncentrācijas un indivīda, kurš lieto smaržas. Lai gan feromonu smaržas var nedarboties visiem, dažiem cilvēkiem tās var būt efektīvas.