tv3.lv

Pērn 42,5% iedzīvotāju nevarēja segt pēkšņus izdevumus

2021. gadā 59,3% Latvijas iedzīvotāju nevarēja atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus [1] nevarēja  atļauties 42,5% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 34,1% un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 21,8%.

7. aprīlī 11:01

2021. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 5,3% Latvijas iedzīvotāju. Kopš pērnā gada dziļu materiālo un sociālo nenodrošinātību raksturo 13 pazīmes, piemēram, nespēja segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev. Persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm [2].

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šis pazīmju kopums pērn tika paplašināts, un tagad tas pēta ne tikai iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas, bet arī viņu iespējas segt izmaksas, kas saistītas ar iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē – sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu un sev nepieciešamo vaļasprieku un brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu. 2021. gadā atsevišķas ”dziļās un sociālās nenodrošinātības” pazīmes ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī COVID-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos).

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN020, NNN100 un NNN190

Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams Oficiālās statistikas portālā ”Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un informatīvajā apskatā ”Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2021.gadā”.

Dati iegūti CSP pērn veiktajā iedzīvotāju aptaujā par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Aptaujā piedalījās 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2021. gadā tika ņemts vērā 2018. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2021. un 2020. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro.

[2] Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

Papildu informācija par datiem:

Sociālās statistikas metodoloģijas daļa

Viktors Veretjanovs

E-pasts: [email protected]

Tālr. 67366609

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm