"Tajā brīdī biju gatava šovu pamest." Skaistā Ivita atklāti par lielāko krīzi "Lauku sētā"

"Lauku sētā" pirmais lielais darbs – kūts tīrīšana – 38 gadus vecajai skaistumkopšanas speciālistei Ivitai Poļiško izrādījās pamatīgs pārbaudījums. Jelgavniecei mēslu mēšana šķita par traku, un viņa pat mirka asarās.

"Briesmīgs darbs. Kurš patvaļīgi gribēs iet sūdus mēzt? Neviens. Kaut gan ekrānā izskatījās citādi – visi skrēja. Neviens arī neiedeva kārtīgus darbarīkus. Labi, ka neizdalīja krūzes, ar ko to vircu smelt. Ne jau fiziski tas bija smags darbs, bet gan psiholoģiski.

Es nebiju gatava ar sniega lāpstām vircu grābt un tačkās vest ārā. Vircas bedre bija pusotru metru dziļa," intervijā "tv3.lv – Izklaide" saka Ivita, kurai pašai ir zināma pieredze saimniekošanā laukos – vasarā savā mājsaimniecībā viņa iekopusi siltumnīcu un aprūpē košumaugus.

"Man vienmēr bija šķitis, ka esmu ļoti stipra rakstura sieviete, tomēr bija jāsecina, ka ne visu varu."

"Lauku sētu" Ivita pameta kā otrā un no Vestienas saimniecības mājās devās ar divējādām sajūtām. No vienas puses, "Lauku sēta" viņai šķitusi kā pieaugušo darba nometne, bet no otras – interesants piedzīvojums.

"Bet darbs. Ja es uzreiz būtu zinājusi, ka tas būt tik grūts un tik daudz, man ir aizdomas, ka spēlei nemaz nebūtu pieteikusies. Man likās – tas taču šovs, kaut ko padara, paķēmojas, un viss. Bet tur bija smagi jāstrādā. Un neviens nešķiroja, vai esi sieviete vai vīrietis, un kādas ir katra fiziskās dotības. Tas bija negaidīti," stāsta Ivita.

Dzīvē Ivita ir ļoti aktīva un enerģiska. "Ļoti daudz strādāju, bet bišķiņ citādāk," saka skaistumkopšanas speciāliste un piebilst – liela nozīme ir tam, kā vārdā cilvēks kaut ko dara. "Man visu laiku bija sajūta, ka es to daru par velti, kaut gan bija balva, par ko visi cīnījāmies. Ja man dzīve piespiestu, ietu mēzt sūdus un nečīkstētu, bet te man šķita, ka vienkārši vergoju par velti," viņa nosmaida.

"Varbūt tāpēc nevarēju, varbūt laimests šķita par mazu, varbūt īsti neticēju, ka varu to laimēt, redzot, ka pārējie gatavi rīkles raut pušu. Es laikam nebiju tik gatava. Varbūt tāpēc man nebija sajūtas, ka starp 12 cilvēkiem varētu uzvarēt, un tādēļ zuda motivācija," tagad prāto Ivita. "Pieņēmu, ka šovā vienkārši jautri padzīvošu."

Izturēšanās, ko negaidīja

Pēc vairākām nedēļām Ivitai radās iespēja saimniecībā atgriezties. Un kāpēc ne, ja vasara tāpat biju pakārtota "Lauku sētai"?

To, ka spēlē atgriezīsies, Ivita bija nojautusi. Viņa zināju, ka, lai arī dodas projām jau šova sākumā, viņai nekas nebeidzas. "Iekšēji bija sajūta – es te būšu vēlreiz, un tā arī notika. Mājās atpūtos un pilna enerģijas atgriezos."

Taču pēc atgriešanās Vestienas "Druvās" Ivita secināja, ka spēlē palikušie dalībnieki, kā viņa izteicās kameru priekšā, kļuvuši ļauni, no viņiem dēmoni lien ārā. "Viņi laikam bija sajutušies stabili savos plānos un viss diezgan labi ritēja. Un pēkšņi – bam! Visus, ko viņi pamazām bija izmetuši, atgriež atpakaļ. Baigi priecīgi, protams, nebija.

Mani visvairāk izbrīnīja, ka cilvēki, tādā vidē dzīvojot un cīnoties par naudu, tik īsā brīdī var kļūt tik ļauni un naidīgi.

Es pēc tam jau bez kamerām dalībniekiem prasīju: "Vai paši nepamanāt, kādi esat kļuvuši? Jums taču neviens neko nav nodarījis – ne nodevis, ne sāpinājis. Mēs visi spēlējam spēli. Katrs par kaut ko cīnās." Ne visi sevi redz no malas. Cilvēks, ar ko es runāju, teica: "Visi pārējie jā, bet es nē." Teicu: "Tu arī."

Situācija, kad mēs atgriezāmies un sēdējām pie vakariņu galda un viņi, acīs skatoties, izsmēja atnācējus, pat nekautrējās, bija šausmīga. Tajā brīdī bija gatava uzreiz doties prom. Tādu ļaunumu ne par ko es negaidīju," stāsta jelgavniece.

Sacensība ne tikai ar citiem

"Tā bija spēle, un mēs to apspiedām arī savā starpā. Es aicināju – neapd*****t viens otru bez vajadzības, bet spēli spēlējat, kā gribat. Es arī teicu – intervijās par mani varat stāstīt, ko gribat. Varat teikt, ka esmu slinka, neko nedaru, esmu izlaidusies, sēžu uz citu rēķina. Bet es negribētu, ka mani nepamatoti aizskar personīgi," saka "Lauku sētas" dalībniece.

Ivita spriež – ja cilvēks piedomā pie tā, kā runā, kā uzvedas, tas nevar neko sliktu nest. Ja dara muļķības, tas gan var iegrauzt. "Ja nākas saskarties ar televīziju, es paturu prātā, ka to redzēs ne vien plašākas cilvēku masas, bet arī mani bērni un viņu draugi, kuriem arī vienmēr būs viedoklis. Tādēļ allaž piedomāju pie savas uzvedības," saka jelgavniece.

Kopumā par "Lauku sētu" Ivita atsaucas pozitīvi. "Man ļoti patika epopeja ap to, ka slēgtā teritorijā ieliek 12 pilnīgi dažādus cilvēkus – atšķirīga vecuma, rakstura un katrs ar saviem "tarakāniem", un jāiemācās ar viņiem sadzīvot. Nesakauties, nesastrīdēties. Un tam visam pa vidu vēl ieliek naudu, un cilvēks naudas dēļ gatavs uz jebko. Tev jācīnās par naudu, jāpastāv par sevi, jāsaglabā cilvēcīgums, jo šovu taču skatīsies visa Latvija, bet to ne visi prata. Tā bija spēle ne tikai ar pārējiem, bet arī ar sevi. Man patika," stāsta Ivita. "Bet darbs gan ne," viņa ir atklāta.

Lai arī šova laikā gāja dažādi, dalībnieki tagad uztur draudzīgu kontaktu. "Tas nozīmē, ka neviens nav aizvainots, nejūtas izstumts vai apdalīts," saka Ivita.

Piedalīšanās "Lauku sētā" viņai bija aizraujošs piedzīvojums, ko atcerēsies visu mūžu. "Dzīvē vairāk tādu notikumu!"