Vai Latvijas nākotne ir tukšas smilšu kastes un bērnudārzi: Kā aizbērt Latvijas demogrāfisko bedri

Janvārī piedzima vien 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 10,9% jeb 294 mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

2024. gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī – 940, bet decembrī – 921.

Apskatot pa dzimumiem, tad janvārī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 462 bija zēni, kas ir par 14,3% jeb 77 mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, bet 419 bija meitenes, kas ir samazinājums par 18% jeb 92.

Ja šāda tendence turpināsies, tad drīz bērnudārzos varēs dzirdēt nevis bērnu smieklus, bet vējš gaudas tukšajās un pamestajās telpās.

Situācija nav jauna, bet tā kļūst arvien skaudrāka. Pirms 20 gadiem sievietes dzemdēja vidēji 25, 26 gadu vecumā, bet tagad jau tuvu 31 gadam.

Agrāk bērni bija jauns dzīves sākums, bet mūsdienās rūpīgi plānots projekts, pēc karjeras, īres līgumu un stabila darba, grafikā kā pēdējais.

Latvija daudz neatšķiras no Eiropas, jo tur aina ir līdzīga, bet vēl pelēcīgāka – dzimstības līkne pēdējo piecu gadu laikā slīdējusi lejup tik pat ātri, kā bobsleja kamanas Siguldas trasē.

No 4,6 miljoniem jaundzimušo 2008. gadā līdz 3,6 miljoniem 2023. gadā. Starp Eiropas valstīm Franciju var salīdzināt kā pēdējo mohikāni, kas turas pretim pasaules tendencei, kur ir 1,79 bērni uz vienu sievieti, bet Spānijā un Malta klunkurē par demogrāfijas bezdibeņa malu, jo abās valstīs ir tikai 1,08 bērni uz vienu sievieti. Salīdzinājumā Latvijā ir 1,4 bērni uz vienu sievieti.

Ko dara valstu valdības? Piemēram, Ungārijā sieviete ar četriem bērniem brīva no nodokļu maksāšanas uz mūžu. Somijā par bērna piedzimšanu tiek piešķirti līdz 10 tūkstošiem eiro  kā bonuss.

Latvijā pabalsti ir, bet vecākus nepamet sajūtas, ka esi viens un vēl sliktāk ir tas, ka nav nevienas institūcijas, kas būtu atbildīga par demogrāfijas politiku. Demogrāfija Latvijā ir kā bārenīte bez atbildīgiem pieaugušiem.

Situācijas risinājumam jākļūst par vienu no galvenajiem jautājumiem valsts politiskajā dienaskārtībā, un tas prasa steidzamu valdības rīcību. Taču aizbērt Latvijas demogrāfisko bedri nebūs viegli, secina eksperti.

"To vajadzēja skatīties pirms desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem. Toreiz standarta atbilde: "Tas nav tik svarīgi!" Mums svarīgāka ekonomika." Tagad skaitļi demonstrē parunu – ko sēsi, to pļausi, tad nu pēkšņi kaut ko ķers un grābs. Brīnumi nenotiek," tā "TV3 ziņām" skaidroja demogrāfs Ilmārs Mezš.

Vienkāršu instrumentu, ar kuriem varētu motivēt cilvēkus veidot ģimenes ar bērniem, nav. Taču valsts politikai jābūt tādai, lai mazuļa ienākšana ģimenē nesamazinātu tās labklājības līmeni.

"Ir instrumenti, kurus varētu izmantot. Gan ar pabalstiem, gan mājokļu atbalstu. Gan nodrošinot un veicinot to, ka sievietēm ir daudz vieglāk savienot ģimeni ar darbu. Lai darba tirgus ir elastīgāks, lai varētu pilnībā vai daļēji atgriezties un ātri atgriezties, ja to vēlas," TV3  Ziņām" skaidroja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa.

Tagad Labklājības ministrija sola būt kapteinis šai laivai, jau 2025. gadā atvēlot naudu arī demogrāfijas jautājumiem. Tikšot pārskatīti pabalsti un meklēti ilgtermiņa risinājumi.

Lai gan ar pabalstiem visu atrisināt nevar, ir tādi, kas nav celti gadu gadiem. Tāpēc kā prioritāti Labklājības ministrija izvirzījusi: 2026. gadā paaugstināt vairākus pabalstus, tai skaitā, bērna piedzimšanas, kopšanas, ģimenes valsts pabalstu. Tāpat marta beigās ministriju pārstāvjiem paredzēta demogrāfijas padomes sēde, kurā nu beidzot spriedīs arī par citiem atbalsta mehānismiem.

Demogrāfija nav ātrs skrējiens. Dzimstības kāpumu var salīdzināt ar maratonu, kura laikā nav iespējams apstāties un mainīt trasi. Aktuāls ir jautājums, vai Latvijā vēl būs kāds, kas maksā nodokļus, ar ko uzturam pensiju sistēmu, ārstējam, skolojam vai būs tā, ka klusumā aizvērsim pēdējo bērnudārzu, skolu un pa logu skatīsimies tukšās smilšu kastēs.

Noskaties sarunu ar dzemdību speciālistu Egilu Gasiņu un psiholoģi-seksoloģi Kristīni Balodi:

Uzzini, kā brīnišķīgi pavadīt savas brīvdienas kopā ar jauno dzīvesstila raidījumu "Bez steigas" sestdienu rītos pulksten 9 kanālā TV3, Go3 un portālā tv3.lv.