"Latvijas Lepnums 22" balvu nominācijā "’Skolotāja’’ saņēmusi Inita Raginska – mūzikas skolotāja, kas ikvienu satikto, bet jo īpaši savus skolēnus, apņem ar pozitīvi uzlādējošu enerģiju.
Inita strādā trīs skolās – Viduču pamatskolā, Žīguru pamatskolā un Viļakas mūzikas un mākslas skolā. Viņa ir arī Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas ērģelniece, draudzes vecākā un arī katahēte. Inita vada un pati piedalās ļoti daudzos ansambļos un kapelās. Piemēram, kapela "Paeglīte", kapela "Egle", vokālais sieviešu ansamblis "Melodija", skolas ansambļos u. c.
Lai arī darbi nogurdina, tas viņai netraucē uzņemties jaunas atbildības un brīvo laiku pavadīt kopā ar savu ģimeni. Inita vienmēr atrod laiku, lai aprunātos gan ar skolēniem, gan vecākiem. Viņa organizē pasākumus un koncertus, katru gadu rīkojot arī "Baznīcu nakti" Viļakas baznīcā. Palīdz pensionāriem sakopt viņu mājas.
Novadā viņu pazīst kā lielu darbaholiķi, kas dzīvo gandrīz bez brīvdienām, taču saglabā optimismu un nekad neskopojas ar padomiem vai sirsnīgām sarunām.
Inita pirmajā acumirklī šķiet nosvērta un mierīga, taču, uzsākot sarunu, nekavējoties jūtams – no viņas strāvo teju neizsīkstoša enerģija. Viņai ir grūti nosēdēt mierā un nepārtraukti kaut ko gribas darīt. Un izteiktajam novērojumam Inita, skaļi smejot, piekrīt nekavējoties.
Par saņemto "’Latvijas Lepnuma’’ balvu viņai ir fantastiskas, pat neaprakstāmas sajūtas. Savā ziņā pat grūti noticēt, kā tas iespējams, jo ikdienā Inita vienkārši dara savu darbu no sirds un vēlas, lai visiem viss būtu labi. Acīmredzot citi to ir saredzējuši. "’Tas ir vislielākais gandarījums, ka cilvēki redz un saprot, ka tas [mans darbs] notiek. Man par to ir ļoti liels prieks,’’ stāsta sieviete.
Tiesa, arī ikdienā laiku pa laikam izskan kāds "’paldies’’. Un, ja kāds audzēknis pēc stundas pasakās par aizraujošo nodarbību, tas ir vislielākais gandarījums. "’Man, kā skolotājai, tie īpašie mirkļi ir tad, kad bērns pēc stundas pienāk un saka: "’Skolotāj, paldies par stundu!’’ Tas tiešām ir aizkustinoši. Nāk klāt arī cilvēki pēc koncertiem un saka "’paldies’’. Es spēlēju tādās ceremonijās kā bēres un kāzas, kur cilvēki stāsta, kā jutušies, ka pat aizmirsies – atrodas bērēs. Viņi saka: "’Es klausījos koncertu!’’ Tas ir ļoti patīkami, ka varu ļaut cilvēkiem atbrīvoties tādos īpašos mirkļos,’’ atklāj sieviete.
Inita saņēmusi balvu nominācijā "’Skolotājs’’. Taujāta, vai arī pašai ir kāds skolotājs ar lielo burtu, kuram vēlētos pateikt paldies, atbilde viņai uzreiz ir rokā – tā ir Initas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas (tolaik koledžas) skolotāja Rūta Salmiņa. "’Varu teikt, ka viņa arī ir "’Latvijas Lepnums’’ ar to darbu, kuru ir ieguldījusi. Pats galvenais ir tas, ka viņa ikvienam ir devusi mīlestību pret mūziku, kuru arī es esmu sevī sajutusi.’’
Skolotājas enerģiju jūt ikviens blakus esošais, un tā ir šķietami neizsīkstoša. Kur Inita savas "’baterijas’’ diendienā uzlādē? Galvenokārt spēku un enerģiju viņa smeļas Dievā, taču arī labi cilvēki apkārt liek justies labāk arī pašai. "’Lūgšana mani tiešām piepilda, es tajā jūtos ļoti laimīga. Tāpat jūtos ļoti labi, ja man apkārt ir labi cilvēki, līdz ar to mums šī mijiedarbība notiek tādā vieglā gaisotnē, un tad ir viegli no sevis dot.
Ja redzi, ka ir šis atbalsts, dzirdi "’paldies’’ vai "’super, man patika’’, tas ir vēl viens virpulis vai kas tāds. Es parasti saku, ka uzlādēju baterijas mēģinājumos, un aiziet – tālāk! Man patīk. Bet pareizi sakāt – esmu sevi pieķērusi pie tā, ka neprotu atpūsties, sēdēt. Es vienmēr domāju, ko vēl vajadzētu padarīt. Man ir tāds dzinulis iekšā,’’ ar smaidu atklāj Inita.
Jāteic, ka viņas ģimene nereti gan mēģina noraut Initas "’rokas bremzi’’, taču labprāt arī paši lec viņai līdzi. Meita dzied, vīrs iet uz baznīcu, arī mamma dzied, bet visi kopā spēlē gan folkloras kopā, gan kapelā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Mūzika Initas dzīvē ir ik uz soļa – vai tā neapnīk? Vienīgie klusuma brīži, kā pastāsta skolotāja, ir lūgšanas baznīcā, taču arī tas ir visai īss svētlaimes brīdis, jo pilnīgā klusumā Inita nosēdēt nevar. Šad tad gan ir piezagušās domas, ka varbūt dzīves ceļš jāmaina, bet Inita to nespēj – mūzika viņu labā nozīmē burtiski aprijusi.
Vienlaikus gan viņa apzinās – visu mūžu par mūzikas skolotāju nevarēs strādāt, jo lauku skolās notiek visādi. Tomēr arī šeit jau ir savs rezerves plāns – pandēmijas laikā Inita iemācījusies spēlēt un arī citiem mācīt akordeonu un cer saskatāmā nākotnē izveidot akardeonistu orķestri. "’Kad sāku mācīties un spēlēt, atklāju, ka tas ir mans. Iegāju azartā un esmu sajūsmā, ka varu mācīt bērnus. Priekšdienām arī ir lieli plāni – vēlos vadīt akardeonistu orķestri. Tas būs kaut kas jauns, bet joprojām ar mūziku, jo no tās es vienkārši nevaru aiziet. Tās ir manas emocijas – es varbūt tās neprotu izteikt vārdos, bet es tās izstāstu caur mūziku,’’ teic Inita.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
