Latviešu imigrantu bērniem Anglijā pārsvarā ir sliktas izaugsmes iespējas, secināts pētījumā

Latviešu imigrantu bērniem Anglijā lielākoties nav īpašu izaugsmes iespēju, – šāda skaudra atziņa atrodama Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajā jaunākajā pētījumā.

2015. gada 22. oktobrī 20:16

Uldis Āboliņš, LNT Ziņas

Latvieši Anglijā apmetas uz dzīvi noteiktās vietās ar noteiktu ekonomisko vēsturi un specifisku darba tirgu, ar relatīvi mazām algām un mazkvalificētu darbaspēku. Šie visi faktori ir arī saistīti ar izglītības kvalitāti un skolu līmeni šajās pašvaldībās, kas savukārt ir iespējami saistīts ar bērnu ar latviešu kā pirmo valodu relatīvi zemākiem sasniegumiem skolā un kopējo izglītības līmeni un no tā izrietošajām nākotnes iespējām.

Tieši dzīvesvietas izvēlei Anglijā ir ļoti liela nozīme latviešu emigrantu bērnu nākotnes izaugsmes iespējām. Latviešu vecākiem Anglijā trūkst zināšanu par skolu sistēmu Anglijā. Bērniem izvēlas skolu pēc ērtības principa – tuvāk darba vietai. Arī sliktās prasmes runāt angliski dēļ nav spējīgi iekārtot bērnus labākās skolās. Diasporas un migrācijas pētījumu centra prognozes ir nepatīkamas.

Aija Lulle, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja:

Tas nozīmē diezgan būtiski samazinātas nākotnes izredzes bērnam, nākotnes izredzes iegūt izglītību nākamajā, augstskolas pakāpē, iegūt iespējas strādāt labāku darbu. Tas ir ļoti nopietns solis un ļoti nopietna kļūda.

Foto:

12 attēli Skatīt galeriju

Skaties video un uzzini vairāk!

Tā kā latviešu ģimenes ir koncentrējušās Anglijas mazkvalificēto darbu pilsētās un lauku reģionos ar zemu skolu līmeni un izglītības kvalitāti, latviešu bērniem ir risks atražot savu vecāku ne īpaši labvēlīgo dzīves pozīciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aija Lulle:

Varbūtība, ka bērns no šīm skolām neaizies uz augstskolām, ir kādi 75 līdz 86%. Milzīga varbūtība, ka bērns neturpinās augstāko izglītību.

Šie Latvijas Universitātes šodien publiskotā pētījuma rezultāti jau raisījuši diskusiju sociālajos tīklos. Portālā draugiem.lv Anglijas domubiedru grupā latviešu emigranti gan kritizē pētījuma rezultātus, gan daļēji tiem piekrīt.

Ineta Nahtmane:

Tipiska latvieša snobiskā attieksme pret darbu. Kas tad būs, ja visi tikai studēs un sēdēs birojos? Lai gan visi man pazīstamie studenti nāk no strādnieku ģimenēm, visi veiksmīgi studē vai jau beiguši studēt.

Ilona Knagane:

Nedomāju, ka šeit izglītības kvalitāte ir sliktāka, šeit mazliet sistēma atšķiras. Visiem arī nav vajadzīgas plašas zināšanas visās jomās, kā tas tiek grūsts bērniem skolas Latvijā. Šeit ir vienkāršāka, brīvāka attieksme. Latvijas skolās bērni tiek mocīti.

Dana Millere:

Ir arī tā, ka vecāki ir cītīgi izvēlējušies bērnam labu skolu, bet nākošajā gadā reitings ir nokrities. Ko tad visu laiku skolas mainīt?

Māra Pauliņa ex Janelsiņa:

Loti daudz latviešu dzīvo Londonā un viņu bērni iet labās skolas. Daudzi strādā mazkvalificētos darbus, bet kad apgūst labāk valodu, tad meklē un atrod labākus darbus.

Guna Clarke:

Mans minējums, kāpēc tieši tajos rajonos ir sliktākās skolas, ir, ka vecākiem nav ieinteresētības bērna izglītībā un paši paratsi ir mazizglītoti. Ta nu ir, kā ir.

Pirmo reizi kopš latvieši emigrē uz Angliju, beidzot ir kāds pētījums, kas no uzticamām britu datu bāzēm ir noskaidrojis latviešu bērnu skaitu Anglijas pamatskolās un vidusskolās. Tie ir 7933.

Austrummidlenda	1725
Anglijas Austrumi	1250
Lielā Londona	696
Ziemieļaustrumi	62
Ziemieļrietumi	662
Dienvidaustrumi	944
Dienvidrietumi	419
Rietummidlenda	892
Jorkšīra un Humbera	1283
Kopā	7933

Visvairāk latviešu bērnu ir pamatskolas klasēs. Pētnieki to skaidro ar Anglijā piedzimušajiem latviešu bērniem un faktu, ka vidusskolas bērni ir atstāti Latvijā, kamēr vecāki pelna Anglijā.

Kopējais skaits varētu būt lielāks, jo tajā nav iekļauti koledžas vecuma bērni. Tāpat skaits neietver latviešu bērnus Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā.

Ģeogrāfiskā izkliede rāda – latviešu bērni izteikti dzīvo Anglijas austrumu daļā – AustrumMidlendā, Jorkšīrā un Hambersaidā, Austrumanglija. Aplūkojot Anglijas pašvaldības, kurās 2014./15. mācību gadā bija vairāk kā 100 skolēnu ar latviešu kā pirmo valodu, 8% no visiem šiem bērniem dzīvo Linkolnšīrā, 6% Northemptonšīrā, 5% Pīterboro pilsētā un 4% Kentā. Šo visu pašvaldību galvenās ekonomiskās jomas ir pārstrādes rūpniecība un lauksaimniecība, kas arī piesaista lielo migrantu skaitu.

Tomēr zīmīgi ir tas, ka kaut arī liels šo bērnu ar latviešu kā pirmo valodu skaits dzīvo pašvaldībās, kas tradicionāli ir uzņēmuši migrantus, tādi kā Pīterboro, Bradforda, Lestere, Mančestera vai Londona. Ievērojami liels skaits ir apmetušies pašvaldībās ar ļoti mazu migrantu skaitu.

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra analītiķi šodien skarbus vārdus veltīja arī skolotājiem tepat Latvijā. Viņiem trūkst prasmes apmācīt bērnus, kuri atgriezušies no ārzemēm.

Aija Lulle, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja:

Ja vecāki aiziet uz skolu, piesaka savu bērnu, viņi uzreiz jūt – ui, ui, ui, mēs ar šito negribam ķēpāties. Skola saka – kurš mums maksās par to diasporas bērnu? Tad skolotājs jautā – a kurš man maksās par papildu nodarbībām?

Tāpat Latvijas skolās arvien vairāk parādās bērni no etniski jauktām ģimenēm, kad latvieši ārzemēs izveidojuši ģimenes ar citas ādas krāsas cilvēkiem un musulmaņiem. Bieži vien skolotāji ne tikai nespēj mazināt rasisma izpausmi skolēnu vidū, bet pat paši mēdzot būt aizspriedumaini.

Ieva Margeviča-Grinberga, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece:

Tās ir skolotāju bailes un neziņa, kā strādāt, jo sevišķi ar citu reliģiju – musulmaņu bērniem, ko darīt, kā reaģēt. Bailes no musulmaņiem. Skolotāji uzskata, ka tie ir terorisma draudi, ka šie musulmaņu bērni varētu atnākt uz skolu uz apdraudēt citus bērnus. Tās ir bailes no nezināmā, bailes no kultūrām, ar kurām nav bijusi šī saskarsme. Skolotāji nespēj ātri reaģēt, trūkst zināšanas, nespēj atrast pareizās metodes, nezina, kā attīstās dažādu kultūru cilvēku identitāte, kā tā veidojas, un kā sniegt atbalstu šiem skolēniem, lai viņi vieglāk varētu iekļauties klasē un vispār integrēties Latvijā. Jaunie skolotāji saka, ka viņi nav dzirdējuši par kaut kādām īpašām metodēm, kā strādāt, viņiem nav pietiekamas informācijas, ko nozīmē starp-kultūru komunikācija, kā kultūra ietekmē ietekmē cilvēku uzvedību, un tad bieži vien veidojas stereotipi, aizspriedumi.

Pētnieki norāda – ir jāveic steidzams Latvijas skolotāju izglītošanas darbs. Taču vienlaikus tiek norādīts – ne visās pašvaldībās ir pietiekami līdzekļu speciālu asistentu algošanai, kas ekskluzīvi fokusētos uz latviešu reemigrantu un ārzemnieku bērniem. Lai emigrantu bērnu atgriešanos Latvijā maksimāli atvieglotu, šodien pētījuma prezentācijā izskanēja viedoklis, ka beidzot ir jāievieš akreditēta tālmācība latviešu valodai, literatūrai un vēsturei. Tas būtu kā kurss, bērniem vēl esot svešumā.