Gaidas, vilšanās, pārdzīvojumi, kādam citam negaidīts prieks – emocijas, kas pārņem palicējus, kad tiek atklāts aizgājēja testaments. Vieni uzskata, ka tas kārtības ieviešanas rīks, kas palīdz sadalīt aizgājēja mantu, bet citos gadījumos testaments raisa lielus un spraigus konfliktus ne tikai ģimenes lokā. TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" savā stāstā par mantojuma sadalīšanu dalās latviešu estrādes leģendas Edgara Liepiņa dēls alpīnists Kristaps Liepiņš.
Latviešu slavenais aktieris un dziedātājs Edgars Liepiņš mūžībā devās 1995. gada septembrī, aiz sevis atstājot ne tikai mantojumu, uz ko attiecināmas autortiesības, bet arī nekustamo īpašumu. Runājot par mantojuma sadalīšanu, realitātē viss nav tik komiski kā latviešu kino filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kuras izskaņā tiek nolasīts Martas Saknītes testaments, saka aktiera un dziedātāja Edgara Liepiņa dēls alpīnisma instruktors un kalnu gids Kristaps Liepiņš.
"Īpaši tāpēc, ka mantojuma lietās parādās vēl citas ieinteresētās puses. Arī mana tēva mantojuma ziņā viss ir ļoti sarežģīti, jo mantojumā ir gan autortiesības uz tēva radīto darbu, gan kaut kas arī bija palicis no nekustamā īpašuma, kas tēvam bija piederējis.
Bet jāsaka godīgi, ka vairāk nekā 20 gadus mēs nevarējām pieķerties, lai novestu līdz galam mantojuma tiesības. Mēs tēvam esam četri bērni. Divi – es un brālis ar vienu tēva sievu Velgu Vīlipu. Vēl ir pusbrālis un pusmāsa, kas ir no citām sievām. Ne jau tāpēc mēs nevarējām par to visu kaut kā vienoties, ka mēs savā starpā konfliktētu un nevarētu šo visu sadalīt, bet tāpēc, ka ir vēl kaut kādas puses, kas ir ieinteresētas tajā visā.
Īpašums, par kuru Latvijas presē diezgan skaļi izskanēja ziņa, kuru it kā nevarēja sadalīt. Bet to nevarēja sadalīt tāpēc, ka mana māte dzīvoja ilgi, un viņai piederēja puse zemes, puse mājas, puse domājamās kopējās daļas. Viņa šīs lietas nemaz nevēlējās kārtot. Tas viss tika atlikts ne jau tāpēc, ka mēs nevarējām vienoties, bet tāpēc, ka ir trešā puse. Un trešā puse, izrādās, ir arī pašvaldība, Limbažu dome, kas, manuprāt, ļoti negodprātīgi piegāja šai lietai, izliekot izsolē daļu no īpašuma un par to mani kā īpašuma, kopīpašuma jauno īpašnieku nemaz neinformējot," stāsta Kristaps.
Vai kādā brīdī šo vairāk nekā 20 gadu laikā Kristapam bija sajūta, ka jāliekas mierā ar testamentu? "Ja runā tieši par testamentu, mans tēvs, tā sakot, esot vēl pie dzīvības, bija sastādījis pāris testamentu. 90. gadu sākumā. Bet testamenti bija rakstīti ar roku, tiem nebija nekāda juridiska spēka. Arī ļoti īsu brīdi pirms nāves bija vesela epopeja ar cilvēkiem, kas pēkšņi parādījās, kas tēvu apvārdoja, piesolīja viņam dziedināšanu un sazin ko. Uz šī visa fona vēl mēģināja no viņa izspiest īpašumu, kas viņam pieder, lai to noraksta kādam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Paldies dievam, ir arī likumdošana. Paldies dievam, tas ir sakārtots tā, ka gluži vienkārši tas nenotiek," stāsta Liepiņš.
Būdams ekstrēma dzīvesveida piekritējs, viņš uzskata, ka cilvēkiem, kuri nodarbojas ar ekstrēmām, profesijām, sporta veidiem vai hobijiem, par savu testamentu ir jādomā laikus. "Domāšanai ir jābūt tādā līmenī, lai tu darītu zināmu sev tuvajiem cilvēkiem, ko darīt situācijā, ja pēkšņi tevis nav, kā tu esi domājis, kam atstāt to, kas tev pieder. Labi, ka tas ir izrunāts un daudz labāk, protams, ka tas ir uzlikts uz papīra un notariāli apstiprināts."
Kristaps ar sievu Kristīni ir bijuši pie notāra. "Mums ir notariāli apstiprināts papīrs, kurā ir atrunāts, kas kam pieder. Man ir trīs bērni no iepriekšējām laulībām."
Jebkurš var nonākt situācijā, kad tuvinieks pēkšņi ir aizgājis, viņam ir manta, un kuru, kā pašam šķiet, ir tiesības, bet kā to sadalīt? "Manuprāt, būtu ļoti labi, ja tas, vēl cilvēkam dzīvam esot, tiktu atrisināts," uzskata Kristaps.
"Izrunāšana ļoti daudz spriedzes noņemtu pēcākajās attiecībās starp cilvēkiem, jo rodas pārpratumi, konflikti pilnīgi nevajadzīgā vietā," par skaidru un atklātu runu mantojuma jautājumā ir Kristaps.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Viņš uzskata, kas testamenta sastādīšana ir process, un atkarībā no dzīves situācijas tajā var ieviest korekcijas. "Jau šobrīd es zinu, ka situācija ir pamainījusies, viens īpašums ir gājis projām, viens no iepriekšējās situācijas nācis klāt. Ir jāizrunā vēlmes ar saviem bērniem, savu tuvāko cilvēku – kas ir tas, ko tu vēlies? Lai nebūtu pēc tam: man atstāja to, bet es gribēju ko citu."
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
