"Latvieši nodzeras, bet iebraucējus negaida." Eglīte par ārzemnieku tiesībām uz darbu Latvijā

Paši nodzeras, bet iebraucējus negrib

"Pa šo laiku vairāk biju pievērsusies situācijas ar trešo valstu darbaspēka iebraukšanu Latvijā izprašanai," stāsta Līga, kura esot savākusi neskaitāmas kontaktus ļaudīm, kuri cer uz darbu Eiropā.

"Un viņi gaida iespējas, lai no savas nabadzības izrautos, atbrauktu uz Eiropas valstīm pelnīt. Arī pie mums ir jomas, kur trūkst darbaspēks, kur vietējo darbinieku trūkst.

Mūsējie daļa nodzeras un nenopietni attiecas pret šādiem darbiem vai arī aizbrauc. Bet latvieši mēdz būt diezgan nacistiski, rasistiski noskaņoti pret to, ka ir šādi iebraucēji."

Patrioti, kas dara melno darbu Anglijā

Līga mēģinājusi izprast jomu un rast risinājumus, kā likumīgi palīdzēt šādiem iebraucējiem.

"Sapratu, ka, ja visu grib izdarīt pareizi pēc Latvijas likumdošanas, tas ir birokrātiski ļoti apgrūtināti, un ir arī riski.

Ievēroju arī Latvijas iedzīvotāju reakciju, attieksmi uz iebraucējiem, kas mēdz būt pat visai nicinoša. Latvieši jau ir tāda īsta zemnieku tauta. Tāpēc liekas arī samērā bezjēdzīga tāda nacistiska augstprātība par pašu izcelsmi, salīdzinot ar iebraucējiem no Āzijas valstīm.

Latvieši taču arī dara melnos darbus ārvalstīs, tāpat kā šeit iebraucēji to dara. Iespējams, ka nesaņem ārzemēs par savu darbu vairāk. Vienkārši kaunās šos darbus darīt savā zemē.

Tipisks Latvijas interneta komentētājs gānās par to, ka šeit iebrauc svešie, bet paši ne vienmēr savu patriotismu spēj realizēt paliekot savā zemē," secinājusi šovu "Lauku sēta" un "Piecērt Eglītei!" zvaigzne.

Iebraucēji nepieciešami demogrāfijas uzlabošanai

Eglīte neslēpj, ka sākumā redzējusi iebraucēju iekārtošanu darbā Latvijā kā biznesa virzienu, taču nu viņai nolaidušās rokas.

"Trešo valstu darbaspēks ir mums nepieciešams, lai uzlabotu demogrāfiju. Ekonomikai tas tiešām varētu palīdzēt. Taču cik tas beigās ir reāli un ienesīgi attiecībā pret grūtībām, kuras jāspēj pārvarēt? Piemēram, ir jāspēj sagatavoties uz ikmēneša pārbaudēm no iestādēm.

Darbaspēka nomu sabiedrībā mēdz nosodīt, saukt par mūsdienu verdzību, lai gan paši latvieši Lielbritānijā mēdz strādāt uz šāda formāta nodarbinātības līgumiem. Liela brēka un uztraukumi mēdz būt par to, vai ārvalstu darbaspēka iekārtošana Latvijā nav cilvēktirdzniecība.

Ja godīgi, es īsti nesaprotu vietējo iedzīvotāju bažas par iebraucējiem. Iebraucēju varbūt Rīgas ielās izskatās daudz, bet šeit ir tik nelabvēlīgi apstākļi, ka lielākā daļa no viņiem aizbrauks prom, tiklīdz mūsu augstskolās pabeigs izglītību.

Ekonomiskie apstākļi, psiholoģiskā vide, nemīlīgais klimats un dzīves apstākļi ļoti ātri pamudina viņus meklēt iespējas citās Eiropas valstīs vai Amerikā un Kanādā.

Pasaules lielpilsētās jau sen valda vairāk multikulturāla gaisotne un nav laika šādiem provinciālas domāšanas ierobežojumiem. Ir svarīgi, kurš var paveikt darbus un efektivitāte, nevis ādas krāsa vai nacionalitāte," izspriedusi Eglīte.

Kultūras līmenis mēdz būt ne zemāks, kā vietējiem

Uzņēmīgā TV zvaigzne neslēpj, ka sākotnējais entuziasms palīdzēt iebraucējiem viņā ir noplacis. Ja Latvijā kādam darba devējam vai darbā iekārtošana aģentūrai ir nepieciešams trešo valstu darbaspēks, viņa varot palīdzēt ar kontaktiem, bet citādi vairs neplānojot šajā jomā ieguldīties.

"Pārāk daudz žults vietējos ir. Pārāk daudz birokrātijas. Kā arī apgrūtināt sevi ar tādu negatīvu enerģiju nevēlos.

Vairāk iepazīstoties ar iebraucējiem Latvijā, esmu secinājusi, ka trešo valstu cilvēki ir dažādu kultūras līmeņu, tāpat kā mūsu vietējie iedzīvotāji. Un daļa ir pat daudz kulturālāki, nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs," ar skarbu secinājumu pieredzi rezumē Eglīte.