Sens teiciens vēsta – dzīvē ir tikai viena garantēta lieta, un tā ir tā, ka dzīve kādreiz beigsies. Bet tiem, kuri paliek, ir grūti, skumji, smagi un jāapjauš, kā īsti dzīvot tālāk. Savā stāstā TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" dalās Kristīne Paegle – mūziķa Valtera Frīdenberga līgava. Viņa bija līdzās Valteram nāves brīdī.
Ideālā pasaulē mēs noteikti dzīvotu ilgu, skaistu un veselīgu mūžu, līdz kādā dienā mierīgi aizmigtu. Tikai pasaule nav ideāla, un dzīve tik tiešām sagādā daudz pārbaudījumu. Kristīne Paegle kopā ar mūziķi Valteru Frīdenbergu bija līdz pat pēdējiem viņa mirkļiem, kad viņš 2018. gada 17. oktobrī devās mūžībā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi.
Uzzināt, ka mīļam cilvēkam ir ļoti smaga slimība, ir liels pārdzīvojums. "Es atceros, kā viņš paziņoja. Laicīgi uzzināja, viņš kā cilvēks, kurš rīkojās un darīja visu, kā vajadzīgs, devās pie ārstiem, tika nolemts viss, kas jādara, operācija. Vienkārši bija rīcības plāns. Man tad nebija satraukuma, jo viņam bija plāns, un viņš bija pārliecināts, kas ir jādara," sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Valtera līgava Kristīne Paegle.
2018. gada septembrī publicētā intervijā Valters teica, ka viņam nav bail arī no nāves. Tolaik abi pārrunāja, "kur mēs esam, kas šobrīd notiek, ir slimība, kā tā virzās, kā atgriežas, bijām vairāk procesos par to, kas jādara, ko ārsti liek darīt, gājām vienkārši cauri tam posmam".
Kad pēc ārstēšanās Vācijā slimība atkal atgriezās, Kristīnei ar Valteru sāka šķist, ka iespējams ir mazāk laika palicis, domājuši par apzinātu kopābūšanu.
"Ar visu to, ka šo slimību nevar prognozēt un nav zināms, vai būsi veiksmīgais gadījums vai tomēr ne, mēs plānojām savu dzīvi. Ne tā, ka ar pilnu krūti, bet ar dziļāku mīlestību. Jo zini, ka dienas ir skaitītas," atminas Kristīne.
Vaicāta, vai drosmi un apņēmību viņiem izdevās saglabāt līdz pēdējiem mirkļiem, viņa saka: "Pēdējie mirkļi ir "peldējumā", kad ir lielas sāpes un tiešām jānotic, ka tas drīz būs, jānotic, ka ārsti saka, ka tiešām dienas ir zināmas. Bet visu laiku mēs bijām diezgan drosmīgi, arvien ciešāki, jo tici un ceri, ka tomēr varētu būt [labi] un plāno savas lielās lietas. Mēs plānojām arī kāzas – fonā, jo slimība visu laiku ir un saproti, ka viņa [pēdējās] dienas var pienākt."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iespēju ar mīļoto cilvēku būt kopā līdz pēdējiem brīžiem Kristīne vērtē kā dāvanu, nevis smagumu. "Tā noteikti ir dāvana. Ļoti daudz var iemācīties. Es biju pateicīga, ka man blakus bija tik ļoti spēcīgs cilvēks, kurš bija gatavs par to runāt, un viņš runāja ļoti reālistiski. Ja vienu brīdi cīnies, dari to, kas jādara medicīniski, ko ārsti saka, tomēr viņš vienā brīdī saprot, ka slimība sāk uzvarēt, un viņš saka: "Nebūs." Lai vai cik sirsnīgi mēs runājam, viņš saka – nebūs. Viņš apzinās, ka varētu sāpināt mani," stāsta Valtera līgava.
Kristīne saprata – nāve ir dzīves sastāvdaļa.
"Es ieteiktu nevienam neaizmukt no tā, būt līdzās, ieklausīties, novērtēt katru dienu, katru sarunu," saka Kristīne.
Kristīne nāvi uztver kā atslābumu un vieglumu, un nākamajā dienā pēc Valtera aiziešanas viņa tā arī jutās. "Protams, galvā pārmet – pag’, kas tā tagad par pozu, bet tiešām esi [atvieglots], lai vai esi gājis tam visam virpulim cauri.
Es varēju būt blakus Valteram slimnīcā. Ar visu to, ka viņam bija pieliktas elpošanas sistēmas, es varēju redzēt, kā nāve atnāk. Ne tā, kā viņš viņu redz, kā viņš skatās tālumā, kā runā ar saviem senčiem. Tas viss šķita… To es biju tikai dzirdējusi, kā ķermenis reaģē, kāds atslābums vispār ir ķermenim. Šķiet, ka cilvēks aiziet pilnīgi ar smaidu.
Esmu ļoti pateicīga, ka man bijusi tāda pieredze. Viņš [nāvei] bija gatavs. Tāpēc laikam, ja esi blakus, tad nākamā diena šķiet atslābums, jo līdz tam esi fokusējies uz cilvēku, kurš bija sāpēs.
Lielākoties cilvēki baidās būt blakus, viņi grib, lai tad, kad nomirst, viņiem paziņo, "Nedod, dievs, ko es, esot blakus, darīšu ar tām emocijām." Es teiktu, ka tā ir ļoti vērtīga dzīves skola vēlāk dzīvot apzinātāk un novērtēt mirkļus," pārdomās dalās Kristīne.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vai Kristīnei pašai ir bail no nāves? "Nav. Es nezinu, vai kādreiz ir bijis. Es ticu, ka tas ir jauns sākums, es arī ticu, ka tur ir vieglāk," tā Kristīne.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
