Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pateicoties atbalstam, drosmīgā Monta tikusi pie jaunām ortozēm
Vairs tikai dažas dienas līdz labdarības maratona “Eņģeļi pār Latviju” kulminācijai – svētdienas koncertam Rātslaukumā, tāpēc stāstām par bērniem, kuriem jūsu ziedojumi palīdzējuši līdz šim. Šovakar par gudro un drosmīgo Montu, kurai kustības vajadzīgas vairāk par visu, bet tieši tās sagādā vislielākās grūtības, vēsta TV3 Ziņas.
Ir pulksten trīs pēcpusdienā, un Ozolnieku vidusskolas 7. klasei ir beigušās stundas. Gaiteņus jau piepilda bērnu čalas, bet, lai Monta tiktu ārā no klases, mammai jāiet palīgā.
Starpbrīžos pāriet uz nākamo kabinetu palīdz asistents, bet arī tad ar 10 minūtēm nereti ir par maz, jo īpaši – ja vēl jāpagūst uz labierīcībām.
“Kā tev gāja? Normāli. Angļu valodā desmitnieks. Desmitnieks? Par kontroldarbu?” rit mammas un meitas saruna.
Meitenei ir ass prāts un izcilas sekmes, tikai ķermenis negrib klausīt. Bet, lai vai cik grūti, tieši kustības viņas locītavām nepieciešamas visvairāk. Bez tām rokas un kājas kļūtu pavisam stīvas.
Montai ir reta slimība – artrogripoze. Iespējas meitenei palīdzēt Latvijā jau sen izsmeltas, divreiz gadā viņas ar mammu dodas uz ortopēdisku klīniku Vācijā.
“Mēs esam atgriezušās no Vācijas, rudens brīvlaikā izgatavojām jaunas ortozes. Bija šauras, vakarā asinsrite traucēta. Kājas aug strauji, un, kā brāļiem pērkam jaunus apavus, tā Montai – ortozes.”
Un ortozes palīdz ne tikai noturēt līdzsvaru staigājot, bet arī neļauj kājām augot deformēties. Ik nakti Montai ortozes uzliek arī augšstilbam, lai kājas būtu nostieptas un taisnotos ceļi.
Ortozes ir dārgas, un valsts sedz vien septīto daļu.
“Ja tas būtu vienreizējs, bet katru gadu – mēs nevaram atļauties,” saka Montas mamma.
“Šis atbalsts, ziedojumi ir nenovērtējams atbalsts, jo, kā jau Baiba minēja, šīs ortozes izmaksā labas lietotas automašīnas cenā, ko ne katrs var atļauties, un tās vajadzīgas pa 6-9 mēneši jaunas.”
Montai ir paveicies ar fantastisku ģimeni. Trīs jaunākie brāļi neļauj sēdēt mierā, un Montas locītavām tas palīdz neierūsēt.
Fizioterapija un obligāta vingrošana viņu pavadīs visu mūžu. Bet tagad meitenei sācies, iespējams, grūtākais pārbaudījums – pusaudžu vecums.
“Ja kādreiz es viņu varēju izcilāt, tad es vairs to nevaru izdarīt. Tā pieejamība diemžēl ir izaicinājums. Nepietiek, ka cīnāmies par finansējumu ortozēm, tad arī cīņa par cilvēku sapratni, ka arī tādi ir sabiedrībā. Un ar draugiem – nevienu nevar piespiest draudzēties, viņa nevar palēkt ar gumijām, un draugi izvēlas tādus, ar ko to var izdarīt.”
“Paldies Dievam, viņai skolā veicas labi. Es pat nezinu, kā tiktu galā ar visām vingrošanām un terapijām, ja skolā neveiktos ar mācībām. Tik daudz aizņemta, ka mācībām daudz laika neatliek. Viņai jāsadzīvo ar vides pieejamību, arī ekskursijās ar klasi vai ar ģimeni brīvdienās, un Latvijā daudz kur nav pieejamas sabiedriskās vietas, kur dodas jaunieši,” saka mamma.
“Līdz ar 7. klasi Montai ir jauna skolotāja un klasesbiedri, un meitenei sāp sirds, ka vairs nav ne tās izpratnes, ne draudzības kā mazākajās klasēs,” turpina Montas mamma Baiba Vasara-Beķere.
“Es baigi nedraudzējos, jo man liekas, ka mani atstumj no klases, bet jā,” spriež meitene.
Bet Montas cīņasspars ir abrīnojams.
“Nepadoties pie tā… Nav viegli izdarāms, bet, laikam ejot, uz nodarbībām staigājot – viss ir iespējams!”
“Citiem vecākiem, kam piedzimst īpašais bērns, – pieņemt situāciju, ka tā ir noticis, un neslīkt asaru jūrā… Bet tagad jau ir vieglāk, ka ir atbalsta grupa. Tu vari atrast simtiem mammu, tētu un ģimeņu un nebaidīties vērsties pēc palīdzības,” stāsta Montas mamma.
“Novēlējums – neapstāties, cīnīties par bērna veselību un izmantot visas iespējas! Lai pašam nav jānožēlo, ka kaut kas nav izdarīts,” saka Montas tētis Kaspars Beķeris.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
