Bērnu psihiatrs: Lai rehabilitācija būtu veiksmīgāka, autiskā spektra traucējumus svarīgi atpazīt agrīni

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodvs paskaidro – autiskā spektra traucējumi ir viens no bērna centrālās nervu sistēmas, smadzeņu attīstības traucējumu veidiem. Būtībā autisms ir bērna sociālās komunikācijas un funkcionēšanas attīstības grūtības.

Savukārt vārds “spektrs” nozīmē, ka bērniem ar autismu šie traucējumi var būt dažādās pakāpēs. “Tostarp ļoti izteikti un skart visas bērna attīstības jomas, kā arī mazā izteikti, bet joprojām būtiski apgrūtināt bērna sociālo funkcionēšanu,” skaidro bērnu psihiatrs.

Viņš uzsver, ka autiskā spektra traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Laikā, kad pats studējis, attīstības traucējumi novēroti vidēji vienam no 100 bērniem, bet šobrīd tas jau ir vidēji viens no 60 bērniem, līdz ar to problēmas izplatība pieaug. Tiesa, iemesls, kāpēc tas tā notiek, līdz šim nav tapis zināms. To apgrūtina tas, ka autisms nav veinveidīga slimība, bet gan vesela traucējumu grupa, kur daļu ietekmē ģenētiskie faktori, bet daļa ir saistīta ar citiem organisma procesiem.

Labā ziņa gan ir tā, ka ar attiecīgām zināšanām un strukturētu pazīmju meklēšanu jeb skrīningu autiskā spektra traucējumus iespējams atpazīt agrīni, un īpaši svarīgi tos identificēt līdz divu gadu vecumam.

Kas var liecināt par attīstības traucējumiem? Agrīnie vēstneši, kā skaidro Bezborodovs, saistīti tieši ar sociālo komunikāciju. “Ja bērns divu gadu vecumā neisaistās sociālajā mijiedarbībā, neizrunā nevienu saprotamu vārdu, neiesaistās komunikācijā, nereaģē uz savu vārdu, neveido acu kontaktu, neizmanto norādošus žestus, neinteresējas par cilvēkiem, bet par nedzīviem priekšmetiem u. tml., tie ir nopietni sgināli aizdomāties [par bērna attīstību].”

Bērnu psihiatrs uzsver, ka šos simptomus var un vajag atpazīt agrīni. Ja šīs grūtības atpazīstam agrīni un arī savlaicīgi bērnam tiek sniegta palīdzība, ir ļoti lielas iespējas lietas mainīt, veicināt bērna attīstību un pat, iespējams, izvairīties no diagnozes.

Vaicāts, kā šādiem bērniem izdodas iekļauties sabiedrībā, Bezborodovs norāda, ka situācija ar katru gadu neapšaubāmi uzlabojas. “Sabiedrības zināšanas pieaug, par ko liecina kaut tas, ka pirms aptuveni pieciem gadiem, kad sāku strādāt, bērnus neveda pie bērnu sihiatra ar [attīstības] grūtībām vai aizdomām. Taču tagad pie mums regulāri nāk [vecāki] ar bērniem pus otra gada vecumā, kas ir tas vecums, kad bērni pie speciālisti būtu jāved.

Sabiedrības izpratne pieaug, bet joprojām ir tāls ceļš ejams. Mani īpaši satrauc izglītības sistēma, jo neapšaubāmi visiem bērniem ir jāmācās kopā, līdz ar to iekļaujošā izglītība ir pareizais ceļš, bet šajā jautājumā mums ir daudz kas darāms, lai tas tā tiešām būtu,” uzskata Bezborodovs.

Nepieciešamība pēc palīdzības ir liela, bet iespējas palīdzēt – ierobežotas

Kā “Star FM” stāsta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) projektu un komunikācijas vadītāja Karīna Pētersone, bērni ar autismu ir lielākā grupa, kurai BSF sniedz atbalstu par akcijā “Eņģeļi pār Latviju” saziedotajiem līdzekļiem. Šogad vien palīdzība sniegta 241 bērnam, taču ik gadu rindā uz palīdzību stāv vēl vismaz 40 bērni.

Visbiežāk bērniem ar autismu BSF palīdz visa gada garumā apmaksāt ABA terapiju, kas bērniem palīdz uzlabot sociālās komunikācijas prasmes. Tā kā terapijas nodrošināšana ir salīdzinoši dārga, izmaksā aptuveni 3000 eiro gadā, BSF cer uz valsts atbalsta paplašināšanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Vairāk par palīdzību bērniem ar autismu lasi šeit.

Labdarības akcijai “Eņģeļi pār Latviju” ikviens aicināts ziedot vēl lidz 2023. gada 31. janvārīm. Līdz šim saziedoti 345 738,07 eiro, taču kopumā palīdzības sniegšanai bērniem nākamajā gadā nepieciešami 464 222,31 eiro. Vairāk par akciju un ziedošanas iespējām uzzini te.