Veselība iekšā, slimība ārā! Pūpolsvētdienas ticējumi un tradīcijas veselībai un pārticībai

Pūpolsvētdiena, arī palmu svētdiena, ir kristiešu svētki, kas vienmēr iekrīt svētdienā, katru gadu tas ir citā datumā, nedēļu pirms Lieldienām. Latviešiem ir vairāki ticējumi, kas darāms pūpolsvētdienā. Viens no populārākajiem ir simboliska pēršana ar pūpoliem, vēlot veselību un bagātību. Pūpolu slotiņas paglabā, jo tās nes svētību mājās.

29. martā 8:01

tv3.lv - Dzīvesstils

Palmu jeb Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus.

Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu. Latvijā sastopamas 23 vītolu un kārklu sugas. Nacionālajā botāniskajā dārzā Pūpolsvētdienā iemācīs tās atpazīt.

Klusajā nedēļā norisinās visi lielie notikumi – Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

"Pēršanās ar pūpoliem ir galvenais Pūpolnīcas rituāls. Pūpolu zarus ievāc un sagatavo jau iepriekš – naktī pirms saullēkta. Veido svētību nesošus pušķus no kadiķa, vītola un bērza zariņiem vai deviņu koku zariem," stāsta folkloriste un "Saules – Mēness" kalendāra veidotāja Aīda Rancāne.

A. Rancāne atklāj maģiskos vārdus, kas jāsaka perot: "Virbo, virbo! Apaļš kā pūpols, plakans kā plācenis! Virbo, Virbo! Veselība iekšā, slimība ārā!" vai "Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!"

Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus – zirņus, pupas un miežu biezputru ar sviesta actiņu kā saulīti viducī. Pūpolsvētdienā vāra pūpolu putru: biezu putru ar zirņiem.

Viens no ticējumiem vēsta, ka Pūpolsvētdiena jāpavada mājās, tad visu gadu klāsies labi.

Ticējumi

Ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru nebūs kartupeļu.
Ja pavasarī pūpolu daudz, tad aug ļoti daudz zirņu un pupu.
Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī zirņi jāvāra un jāēd.
Ja Pūpolu svētdienā galvu sukā, utis aug kā pūpoli.
Pūpolu svētdienā nedrīkst nest mājā apaļu malku, citādi vasaru čūskas nāks mājās.
Ja Pūpolsvētdienā kāds slims, tas jānoper ar pūpoliem, tad paliek vesels.
Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.

Avots: LU folkloras kopa "Dandari".