Eksperte skaidro: kā ķirši uzlabo veselību un cik kaitīgi ir to kauliņi

"Ķirši, tāpat kā citas ogas, ir lielisks antioksidantu un šķiedrvielu avots. Tās būtu vēlams ēst visiem, it īpaši sezonā, jo organisms tiks apgādāts ar tam nepieciešamām uzturvielām. Ogas ir arī labs šķidruma avots, un, ko tur liegties, gards cukura avots," stāsta uztura speciāliste Eva Kataja.

Eva Kataja, uztura speciāliste

"Skābajos ķiršos būs mazāk cukura un mazliet atšķirsies arī uzturvērtība no saldajiem. Es teiktu, ka jāēd abi, jo tad mūsu uzturs būs daudzveidīgāks uzturvielu ziņā. Taču, ja skābie negaršo un saldie garšo, vai arī otrādi, tad ēdam vismaz tos, kuri garšo. Un, ja runājam par desertu gatavošanu, tad labāka izvēle būs skābie ķirši."

Recepte

Viegli pagatavojams ķiršu kompots

Sastāvdaļas 

Ķirši

1 l ūdens

500 g cukura (var arī likt mazāk cukura 400 g)

Pagatavošana

Gatavojam sīrupu,  1 l ūdens pievienojam ap 500 g cukura. Uzvārīto sīrupu lejam uz ķiršiem burkās. Kārstās burkas vākojam ciet un ļaujam atdzist. Ieteicam ķiršu kompotu apēst līdz nākamajai sezonai.

Labu apetīti!

Veikalu plauktos ķiršiem nav sezonas. Vai ievestie ķirši nav kaitīgi mūsu veselībai?

"Ievestajiem ķiršiem no pašu audzētiem ķiršiem varētu būt atšķirība izmantotajos augu apstrādes līdzekļos. Ja paši ķiršus nemiglo, tad ievestie gan, visticamāk, būs ar pesticīdu atliekvielām. Vēl varētu būt atšķirība dažu vitamīnu zudumos, kas būs izteiktāki, jau augļi līdz jūsu galdam mērojuši ilgāku laiku. Pa taisno no koka vai krūma apēsta oga noteikti būs vērtīgāka par ievesto," skaidro E. Kataja.

Cik bīstami ir ķiršu kauliņi? Satraukumu kliedē uztura speciāliste Kataja:

"Ķiršu kauliņi ir potenciāli kaitīgi veselībai. Tos speciāli ēst nevajadzētu, taču, ja kādu norīsiet, liela skāde nebūs. Galvenais kauliņu nesakost, jo tad indīgās vielas neizdalīsies un kauliņš neizmainītā veidā iznāks lauka."

No ķiršu vēstures:

• Pasaulē visvairāk ķiršus audzē Turcijā, ASV, Irānā, Itālijā un Spānijā, bet skābo ķiršus — Krievijā, Polijā un Ukrainā. Francijā tos audzē galvenokārt Serē reģionā Pireneju pakājē. Kad tur ienākas pirmie ķirši, un tas var būt jau martā, groziņu ar pirmo ražu vienmēr nosūta valsts prezidentam. Šāda tradīcija pastāv kopš 1932. gada.
• Kopš 2005. gada Lietuvā, Žagarē ir īpašs Ķiršu festivāls.

Ķirši skaistum kopšanā

• Ķiršu sula ir efektīvs kosmētikas līdzeklis sejas ādas kopšanai. Savienojumi, kas atrodami tā sastāvā, veicina ādas atjaunošanos un intensīvu mitrināšanu, šauras poras, novērš pinnes un pinnes veidošanos, normalizē tauku dziedzerus.
• Ķiršu ogu mīkstums jau sen ir izmantots matu maskās. Vielas, kas atrodas tās sastāvā, stiprina matu folikulu, sniedz matu spēku, skaistumu un veselību, atbrīvo viņus no nepatīkamās taukainā spīduma. Šādas masas efektivitāte ievērojami palielinās, ja ķiršu mīkstumam pievieno cieti un citronu sulu.

Uztura vērtība 100 g ķiršu:

• 0,769 g proteīnu;
• 0, 187 g tauku;
• 10, 586 g ogļhidrātu;
• 1, 766 g šķiedras;
• 1, 499 g organisko skābju;
• 83, 787 g ūdens;
• 10, 494 g disaharīdi, monosaharīdi;
• 0, 094 g cietes;
• 0, 593 g pelnu.

Avots: food-and-recipes.com

Vitamīni uz 100 g ķiršu:

• 0, 098 mg beta-karotīna;
• 0, 029 mg tiamīna (B1);
• 0, 298 mg tokoferola ekvivalenta (E);
• 5, 991 µg folijskābes (B9);
• 14, 998 mg askorbīnskābes (C);
• 0, 476 mg niacīna ekvivalenta;
• 0, 076 mg pantotēnskābes (B5);
• 0, 378 mg PP vitamīna;
• 0, 029 mg riboflavīna (B2);
• 0, 392 ug biotīns (H);
• 0, 048 mg piridoksīna (B6);
• 16, 779 µg retinola ekvivalenta (A).

Avots: food-and-recipes.com