Lielās dienas ticējumi un rituāli pārticībai, veselībai un skaistumam
Lielā diena ir pavasara saulgrieži. Pavasara saulgriežus sauc arī par vienādībām, kad tumsa un gaisma ir līdzsvarā – diena un nakts vienāda garuma. Šogad Lielā diena ir 20. martā. Kristīgās Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki šogad ir 20. aprīlī.
Jau vairāk nekā 30 gadus Lielo dienu svin folkloras kopas un tautas tradīciju entuziasti.
"Svarīgi ir saprast jebkuru svētku vietu kalendārā. Lielā diena ir laiks, kad diena ir vienāda garuma ar nakti. Tautas kalendārā tas ir pavasara vidus. Pavasara sākums ir Meteņos, kurā galvenā loma ir zemei, zemes mātei saistībā ar debesīm un sauli. Saule ir tā, kas modina zemi. Sākās jauns veģetācijas cikls un tāpēc Lielā diena ir tādi atdzimšanas svētki pēc ziemas. Atmoda, atdzimšana, atjaunošanās," stāsta folkloristes, "Saules un Mēness" kalendāra veidotāja Aīda Rancāne.
Daudzas Lielās dienas tradīcijas ir saglabājušas pateicoties tam, ka cilvēki tās ir uzturējuši un kopuši.
"Kā galveno tradīciju es iezīmētu saullēktu. Saules sagaidīšanu, jo tā ir īpaša saule, iezīmējot vienādo dienu un nakti. Tādas dienas ir tikai divas reizes gadā, kad tā ēna no stabiņa gan saullēktā, gan saulrietā iet pa vienu līniju."
Brīdī, kad saule lec, ir daudz dažādas rituālās darbības. A. Rancāne stāsta, ka tā ir gan mutes mazgāšana, gan matu ķemmēšana, gan dzērveņu ēšana.
"Šajā rītā lielie putni jādzen prom un jāaicina mazie putniņi, arī uguns jākurina un jāziedo ugunij un pēc tam arī jākar šūpoles, jāšūpojas un jāripina olas, jākaujas ar olām. Darbības visas dienas garumā. Arī ripas spēle."
Lielā diena pēc kristiešu kalendāra ir Lieldienas. Lieldienas mums katru gadu ir citos datumos, tad Lielā diena ir ap 20. martu, bet vienas dienas ietvaros var nedaudz pamanīties tā pat kā visi saulgriežu datumi.
"Jā, tikai tie ir dažādi kalendāri. Kristieši arī sagaida saulgriežu, bet tas notiek pilnmēnesī – tā ir pirmā svētdiena pēc pilnmēneša. Tautai lika dzīvot pēc Gregora kalendāra, tad tās tradīcijas ir pārgājušas arī uz tiem svētkiem. Mūsdienās ir iespēja atgriezties pie datumiem, ko dabā var noteikt. Drīzāk tas laiks, kad ir pilnmēness pēc pavasara vienādībām iezīmē pavasara Māras dienu."
Folkloristes A. Rancānes ģimenē viss sākās ar iepriekšējo vakaru, kad tiek krāsotas olas, tiek saplūkti pūpoli.
"Jau divas nedēļas pirms Lielās dienas tiek bērzu zari salikti plaucēšanai tā, lai var Lielajā dienā pērties gan ar pūpoliem, gan ar plaucētiem bērzu zariem. Tad tiek gaidīts saullēkts, kad ceļamies ļoti agri, pēc pieciem, un dodamies uz kādu kalnu vai pie ūdens. Kopā ar domubiedriem gaidām saullēktu, dziedam dziesmas, peramies, mazgājam mutes, kurinām uguni un ziedojam, metam šautras krūmos, raganām rīkles tā simboliski aizsienam, lai visi zemākie gari un dažādas slimības mūs nepiemeklē. Tā ir tāda sevis stiprināšana. Karam šūpoles, šūpojamies, ejam rotaļās," stāsta A. Rancāne.
Kas latvietim ir svētki bez mielasta. Kas ir Lielās dienas mielasts?
"Galvenais ir rituālais ēdiens. Lielajā dienā tās ir olas, tā pat ņemam līdzi dzērvenes – skaistumam, veselībai, apaļus pīrāgus kā saule un kādu dzērienu," stāsta A. Rancāne.
Ticējumi
- Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
- Lieldienas rītā jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad tai gadā būs sārti vaigi.
- Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
- Ja pa lieldienām apēd nepāru olu, tad tam notiks kāda nelaime.
- Lieldienas rītā jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels.
- Lieldienas rītā bez saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
- Ja grib, lai labi zirņi paaugtu, tad pa lieldienām jāvāra pūpoli.
- Lieldienā jāšūpojas, lai odi nekož un lai lini aug līdzeni.
Avots: valoda.ailab.lv
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
