Kāds laiks būs Ziemassvētkos un ko apprecēsi? Mārtiņdienas tradīcijas, ticējumi un ēdieni

"Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki buduļus centās godam uzņemt un pamielot. Ja budēļos Mārtiņos vairāk iet vīrieši, tad Katrīnās – sievietes," stāsta laika un dabas zīmju pētnieks Vilis Bukšs.

"Ziemas sākums, apkūlības. Līdz šai dienai jābeidz visi rudens darbi. Dažviet veļu laika beigas, veļu vakars. Uz durvīm velk lietuvēna krustu. Puiši maskojas Mārtiņbērnos, nereti pārģērbjoties meitu maskās. Gājienā iedami "dzen Mārtiņu", ar bērza rīkstēm izper mājiniekus. Maskas uzskatāmas par svētību nesošiem senču gariem, nav dzīvnieku maska," stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētniece, folkloriste Aīda Rancāne.

Ticējumi vēsta, ja Mārtiņos salst – Katrīnas, 25. novembrī, un Andreji, 30. novembrī, būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Mārtiņdienas laika pareģojumi:

• Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks
• Ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals.
• Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja.
• Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.
• Ja ap Mārtiņiem ir skaidras naktis, tad tādas pašas tās būs vasarā ap siena laiku.
• Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Vecie ļaudis saka – tad Katrīna ar Mārtiņu precoties.
• Ja Mārtiņdiena ir sausa, tad Katrīnas un Andreji ir slapji.
• Ja līdz Mārtiņiem var art – nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt.
• Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
• Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem.

Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī Mārtiņu jeb Mārtiņdienas nosaukumu. Tad beidzās pieguļas un ganu laiks.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem, Miķeļiem, un ziemas saulgriežiem, Ziemassvētkiem, un tiek svinēta novembra vidū.

Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Sala laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

Mārtiņdienas paražas:

• Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili.
• Mārtiņa dienā taisa bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās.
• Ja Mārtiņvakarā nāk Mārtiņbērni, tad pirmie nav laižami iekšā, jo tie nav īstie.
• Mārtiņdienas vakarā vīrieši apvilka kažokus uz otru pusi, apjoza tos ar pītām salmu jostām un gāja pa ciemu bērnus baidīt, lai tie klausītu savus vecākus.
• Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā notiesā.
• Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.
• Ap Mārtiņiem kāva barotu govi, ko ziemā kāpostos un zupā vārīt. Govs mēli izsālīja un piekāra bēniņos; pa lielākai daļai tā aizgāja vai nu krodziniekam vai mācītājam. Pirmo izvārīja govs galvu un kaklu, aknas un plaušas; salika lielajā sietā uz galda un ēda visi mājas ļaudis. Aknu gabalus puiši paņēma līdz, Mārtiņa tirgū iedami, lai dzerot būtu kas ko uzkost.

Mārtiņdienas ēdieni mielasta galdā

"Mārtiņdienas ēdieni mielasta galdā ir daudz un bagātīgi. Un kā nu ne – Mārtiņdiena ir apkūlības svētki, rudens pilnbrieds. Laiks, kad vēl viss vasarā saaudzētais ir pašā pilnībā, tādēļ arī Mārtiņdienas mielasts ir ļoti bagātīgs. Uz Mārtiņiem noteikti kāva gaiļus un vistas, kas vairāk bija kā ziedojums Mārtiņam, bet mielasta galdam tika kauti arī liellopi, bieži vērsis vai cūka. Šo gaļas dažādību apdzied arī dainas, un tas ir arī likumsakarīgi, jo Mārtiņi iekrīt lopu kaušanas laikā. Lopiņi ir pieauguši, uzbaroti un pa ziemu tos turēt būtu šķērdēt barību, savukārt, laiks ir gana auksts gaļas ilgstošai uzglabāšanai. Lopu kaušanas laika simbols redzams arī ķekatu maskās, kur figurē Miesmetis," tā par Mārtiņdienas mielastu stāsta z/s "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote.

Ar Mārtiņdienas mielastu senči centās pateikties par bagāto ražu un to arī atspoguļoja galdā.

"Ja tika nokauta cūka, tad galdā lika asinsdesas jeb putraimu desas, tika ceptas asins pankūkas, arī gatavots pildītais kunģis. Cūkas kājas vai galva tika vārīta grūdenī. Ar Mārtiņiem aizsākās arī grūdeņa laiks – šo putru vārīja visas ziemas garumā līdz pat Meteņiem. Līdz ar cūkgaļu kā zemes un auglības simbolu galdā tika celti arī zirņi un pupas. Tos ēda gan ievārītus grūdenī, gan atsevišķi," stāsta Rūta.

Mārtiņdienas ēdieni mielasta galdā bieži saturēja pākšaugus. Viens no īpašiem Mārtiņdienas ēdieniem bija zirņu pītes – apaļas bumbiņas, kuras gatavoja no sagrūstiem zirņiem, pupām, kartupeļiem, sīpoliem un kaņepēm.

Mārtiņdienas mielastam cepa arī maizi, bez rupjmaizes arī karašu vai baltu maizi un iecepa arī pīrāgus jeb raušus. Šajā vakarā galdā lika arī medu un alu un cepa medusraušus.

"Kā jau tradicionālajā latviešu mielastā pieņemts, svētkos rādīja bagātību, dažādību, bet katrs no ēdieniem bija ar nozīmi vai simbolismu. Rādīt zemes bagātību, auglību, gaismu, spēku. Sekmēt un pielabināt, vairot un sekmēt – tā vienā vārdā – godināt," stāsta Rūta.

Latvieši dzīvoja ciešā saskarē ar dabu un tās ritējumu. Likumsakarīgi, ka novērojot norises radās daudzi un dažādi ticējumi par laikapstākļiem un pareizu uzvedību konkrētā gada periodā, lai sasniegtu labāku ražu, veselību sev un lopiņiem.

Mārtiņdienas ticējumi:

• Ja Mārtiņdiena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi ļoti daudz ēd.
• No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas, tad labi barojas cūkas.
• Mārtiņa dienā lācis uzmeklē un apēd tādas taukas zāles, no kurām drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst. Viņš ceļas augšā tikai kāpostu Māras dienā.
• Mārtiņdienā kalējs nedrīkst dzelzi kalt, citādi visu ziemu plēšas labi nepūtīs.
• Mārtiņa un Katrīnas dienās jāmin mīklas, lai aug gari lini.
• Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
• Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
• Mārtiņdienas vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini jēri.
• Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs.
• Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: "Sarkani kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!"
• Ja Mārtiņos uz kokiem ir sarma, tad nākamgad būs laba augļu raža.
• Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.

Sievietes vienmēr ir bijušas ziņkārīgas un vēlējušas priekšlaicīgi uzzināt, kas būs nākamais vīrs. Senos laikos bija dažādi rituāli, kas tika piekopti katros svētkos un Mārtiņi nav nekāds izņēmums.

Mārtiņdienas zīlēšana:

• Mārtiņdienas vakarā, ejot gulēt, meitām brunči janomet istabas vidū – kas sapnī nāks tos pacelt, tas tad arī būs īstais precinieks.
• Mārtiņdienas vakarā meitām jāēd siļķes galvu, tad jāliekas gulēt. Kas sapnī dos ūdeni padzerties, tas būs līgavainis.
• Mārtiņdienas vakarā vajag trīs reizes skaitīt: "Svētais Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, redzēt savu mīļāko, paša Dieva izredzēto.
• Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
• Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam vairs nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
• Mārtiņdienas vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, – pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
• Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrien uz sētu un ķer sētas mietus. Cik roku starpā paliek sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.

Avots: "Latviešu tautas ticējumi" (1940 – 1941)