Trīs ģenētiski modificēti vilki, kas varētu līdzināties izmirušiem briesmīgajiem vilkiem, rikšo, guļ un gaudo nezināmā drošā vietā ASV, norāda uzņēmums, kura mērķis ir atgriezt pazudušās sugas.
Vilku mazuļiem, kuru vecums svārstās no trīs līdz sešiem mēnešiem, ir gari balti mati, muskuļoti žokļi, un tie jau sver aptuveni 36 kilogramus — brieduma laikā tie sasniedz ap 65 kilogramiem, ziņoja "Colossal Biosciences" pētnieki.
Briesmīgie vilki, kas izmira vairāk nekā pirms 10 000 gadiem, ir daudz lielāki par pelēkajiem vilkiem, kas ir viņu tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki.
Zinātnieki par īpašām iezīmēm, kas piemita vilkiem, uzzināja pētot seno DNS no fosilijām. Pētnieki pētīja 13 000 gadus vecu briesmīgo vilka zobu, kas tika atklāts Ohaio štatā, un 72 000 gadus vecu galvaskausa fragmentu, kas tika atrasts Aidaho štatā, kas abi ir iekļauti Dabas vēstures muzeja kolekcijās.
Pēc tam zinātnieki paņēma dzīvā pelēkā vilka asins šūnas un izmantoja CRISPR, lai tās ģenētiski modificētu 20 dažādās vietās, sacīja "Colossal" galvenā zinātniece Beta Šapiro. Viņi pārnesa šo ģenētisko materiālu uz olšūnu no mājas suņa. Kad bija gatavi, embriji tika pārnesti surogātiem, arī mājas suņiem, un pēc 62 dienām piedzima gēnu inženierijas mazuļi.
Uzņēmums "Colossal" jau iepriekš ir paziņojis par līdzīgiem projektiem, ka ģenētiski mainot dzīvu sugu šūnas, varētu radīt dzīvniekus, kas līdzinās, piemēram, izmirušiem vilnas mamutiem, dodo un citiem.
Lai gan mazuļi fiziski var līdzināties jauniem, briesmīgiem vilkiem, "tas, ko viņi, visticamāk, nekad neiemācīs, ir briežu medības", jo viņiem nebūs iespējas skatīties un mācīties no savvaļas briesmīgo vilku vecākiem, sacīja "Colossal" galvenais dzīvnieku aprūpes eksperts Mets Džeimss.
Uzņēmums "Colossal" arī ziņoja, ka ir klonējis četrus sarkanos vilkus, izmantojot asinis, kas iegūtas no savvaļas vilkiem no ASV dienvidaustrumu kritiski apdraudētās sarkano vilku populācijas. Mērķis ir ieviest lielāku ģenētisko daudzveidību mazajā nebrīvē turēto sarkano vilku populācijā, ko zinātnieki izmanto, lai audzētu un palīdzētu saglabāt šo sugu.
Šai tehnoloģijai var būt plašāks pielietojums citu sugu saglabāšanai, jo tā ir mazāk invazīva nekā citas dzīvnieku klonēšanas metodes, sacīja Kristofers Prestons, Montānas universitātes savvaļas dzīvnieku eksperts, kurš nebija iesaistīts pētījumā. Bet tas joprojām prasa, piemēram, asins noņemšanu savvaļas vilkiem, un tas nav vienkāršs varoņdarbs, viņš piebilda.
Neatkarīgie zinātnieki teica, ka tas nebūt nenozīmē, ka briesmīgie vilki drīzumā atgriezīsies Ziemeļamerikas pļavās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
