Ne tikai strazdi! Īslīces Ingūnai jenotsuņu mamma ar atvasēm noēd ķiršus

Ingūnas māja atrodas tieši līdzās labības laukam. Tas šķir sētu no meža. Lapu koku mežs mājvieta ir virknei dzīvnieku – zaķiem, stirnām, lapsām -, tos laiku pa laikam Ingūna redz savas mājas tuvumā. Jenotsuņus gan retāk, pie Ingūnas tie gaišā dienas laikā "viesojās" otro reizi. "Praktiski katru gadu tiek manīti. Iepriekš man bija suns. Tas patrieca, bet tagad nav neviena mājdzīvnieka," teic sieviete.

Jenotsuņu izdarības pie ķirša bija kas neparasts. Vērojot trīs dzīvnieku uzvedību, Ingūna secināja – izveicīgākā ir mamma, bet abi pārējie bērni. Ķiršogas tie tvēra neveikli, lecot – krita un gāzās. "Ogas viņi jau tikai no apakšas plūkāja. Bet es nemaz nezināju, ka jenoti ēd ķiršus," atzīstas īslīciete.

Zooloģe un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciāliste Lange teic – jenotsuņi ēd ne tikai ķiršus, tie ēd dažādas ogas un augļus. Arī dārzeņi un zaļumi tiem garšo. "Nereti, ejot pa mežu mellenājos, var redzēt jenotsuņu ekskrementus, kas pilnībā satur tikai mellenes," min zooloģe.

Atšķirībā no lapsām jenotsuņi nav sevišķi izveicīgi lēcēji, ne arī kāpelētāji. Ķiršu kokam var noraut tikai zemākajos zaros augošās ogas. "Nu, ja negribas, lai jenotsuns nāk sētā, tad nedrīkst neko ēdamu uz zemes atstāt, jo jenotsuņi ir vairāk lasītāji – tie salasa visu, kas atrodas uz zemes," skaidro Lange.

Cilvēkam nav jābīstas, ka jenotsuns uzbruks mājdzīvniekiem, piemēram, vistām. Lai arī tas tiek uzskatīts par plēsēju, drīzāk ēdīs uz zemes atrodamas olas, cāļus, vai arī kādu peli, "sprāgušus" dzīvniekus. "Arī labības lauki ir āpšiem tīkama vieta, jo tur sastopami grauzēji," piebilst speciāliste.