Arī šogad vari sekot balto stārķu dzīves ikdienai. Pieredze liecina, ka arī stārķu dzīvē kaislību netrūkst

"Par Voltu un Fāzi mēs saucam tos stārķus, kas apmetas ligzdā. Pirmajā gadā pāris netika apgredzenots, tāpēc faktiski nav iespējams pateikt vai tie ir tie paši putni. Tāpēc mēs rakstām, ka tie putni, kas iedzīvojas ligzdā, mēs saucam par Fāzi un Voltu,"tv3.lv" skaidroja "Sadales tīkli" ārējās komunikācijas vadītāju Alīna Kozlovska.

Arī šogad LDF tiešraide tiek nodrošināta sadarbībā ar "Sadales tīkls". Kameras tehniskā sistēma ir uzstādīta pie ligzdas uz aktīva gaisvadu elektrolīnijas balsta. 79% Latvijas balto stārķu ligzdu ir būvētas tieši šādās vietās. Ar nakts redzamību nodrošinošās kameras palīdzību iepriekšējos gados varēja vērot stārķu cīņas par partneri, ligzdas būvēšanu, olu šķilšanos un jauno mazuļu izaugšanu līdz ligzdas atstāšanas brīdim. Pagājušajā gadā no četrām aprīlī izdētām olām izšķīlās un vēlāk augustā ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Gatavojoties stārķi ligzdošanas sākumam, aprīļa sākumā "Sadales tīkla" darbinieki devās sapucēt kameras lēcu, bet ligzdā jau bija ieradušies topošie saimnieki. Lai netraucētu svēteļu mieri, darbinieki pacietīgi gaidīja brīdi, kad putni pametīs ligzdu un viņi varēs notīrīt tiešraides kameru. "Tīrās lēcas misija veiksmīgi izpildīta," rakstīja "Sadales tīkls".

Sandis Jansons

"Esam gandarīti aizvadīt nu jau ceturto balto stārķu vērošanas sezonu, jo katrs gads ļauj uzzināt ko jaunu par Latvijas ainavai tik raksturīgo putnu. Lai arī nu jau teju 80% balto stārķu savas ligzdas ir izvēlējušies veidot uz mūsu elektrības balstiem, jāatceras, ka tā nav pati drošākā vieta ligzdošanai."

Tādēļ arī šogad aicinām iedzīvotājus gan tuvāk iepazīt stārķus, gan arī izvērtēt savas iespējas parūpēties par tiem drošāku ligzdošanas vietu, piemēram, sarūpējot mākslīgās ligzdas pamatni savā lauku īpašumā. Arī "Sadales tīkls" iesaistās iespējami drošāku ligzdu veidošanā, uz stabiem, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvietojot speciālas metāla ligzdu pamatnes. Visā Latvijā tādas ir jau apmēram 6300," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1.5 m, bet tās svars var būt no 500 kg līdz pat divām tonnām. Šāda smaguma objekts var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes atslēgumus lielam skaitam cilvēku. Tāpēc uz balstiem, kur drošības apsvērumi to pieļauj, "Sadales tīkls" izvieto metāla ligzdu pamatnes. Visā Latvijā ir uzstādītas vairāk nekā 6300 šādas pamatnes. "Sadales tīkls" un LDF arī aicina iedzīvojus uzņemt baltos stārķus savā īpašumā, sarūpējot tiem mākslīgu ligzdas pamatu.

Balto stārķu dabiskā ligzdošanas vieta pie mums ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu. Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.