"9 Dzīvības" vadītāja Žanna Tama par ielas kaķu sterilizāciju: Esmu bijusi pagrabos, kur ir "nosēts" ar kaķēnu līķiem

Biedrība "9 Dzīvības" pastāv no 2020. gada septembra, un šajā laikā Žanna kopā ar citiem komandas brīvprātīgajiem sterilizācijai ir noķērusi nedaudz virs 400 kaķu, kā arī mājas ir atraduši aptuveni 500 kaķi.

Kā sākās tavs ceļš mājdzīvnieku glābšanā?

Pats, pats sākums meklējams bērnībā. Mamma baroja kaķu koloniju, un man likās, ka tā ir jābūt, ka visi rūpējas par bezsaimnieku dzīvniekiem. Manā bērnībā kaķu bija mazāk, kolonijas sastāvēja no pāris kaķīšiem, kurus bieži vien varēja paņemt uz mājām un meklēt saimniekus. Kaķēni nereti bija slimi, ārstēšana prasīja laiku, līdzekļus un ne vienmēr izdevās izglābt mazuļus.

Žanna Tama

"Slimības un nāve rada ciešanas gan dzīvniekiem, gan viņu glābējiem."

Tas nemotivēja aizdomāties par bezsaimnieku kaķu sterilizāciju?

Tas lika ne tikai aizdomāties, bet arī rīkoties. Sākām ķert kaķus piemājas kolonijā ar pārnēsājamā būra palīdzību – ielikām ēdienu, kā kaķis iegāja iekšā, tā durvis ciet. Tikām galā ar savu pagalmu, saņēmām aicinājumus no citu pagalmu barotājiem. Steidzāmies palīgā.

Sekoja pieaugšana un pārcelšanās no Latgales reģiona uz Rīgu, vai uzreiz arī Rīgā sāki rūpēties par dzīvniekiem?

Nē, dzīvoju savu dzīvi un jaunajā dzīvesvietā nemanīju bezsaimnieku kaķus. Tas izrādījās mānīgi. Itin drīz gandrīz vai katrā pagalmā manīju dzīvniekus. Nereti problēmas sākas jau ar to, ka burtiski bija jāpierunā koloniju barotājas kaķus sterilizēt. Reiz uzzināju, ka vairāki kaķi ir iespundēti kādas daudzdzīvokļu mājas pagrabā. Steidzos palīgā viņus meklēt un ķert.

Vēl citā gadījumā, kad barotāja bija gatava sadarboties, pieteicām pašvaldības pakalpojumu – noķer – sterilizē – atgriež ierastajā vidē. Kaķus noķēra tagadējā biedrības brīvprātīgā, viņiem atbrauca pakaļ no patversmes, kas izvietota Ķekavas novadā un viss! Vairāk kaķus neredzējām.

Barotāja nemitīgi jautāja, kad būs atpakaļ viņas aprūpējamie kaķi. Vairākkārt tika zvanīts patversmei un no dažādiem darbiniekiem saņemtas dažādas atbildes. Vieni teica, ka rīt atvedīsim, citi, ka kaķi izlaisti citur vai nav izturējuši narkozi, vēl citi, ka kāds no dzīvniekiem "izsitis" būra durvis un izmucis patversmes teritorijā. Teritoriju pārmeklēt neatļāva. Kaķu liktenis nav zināms. Pēc šiem gadījumiem sākās pastiprinātas rūpes par savas apkārtnes bezsaimnieku dzīvniekiem.

Ko iemācījies no šāda gadījuma?

Ka atbildēt par kaķiem, kurus noķeru, varu tikai es pati. Pati lemju, kur un kad vedu sterilizēt, kā arī lemju, uz kuru klīniku, pie kura speciālista vedīšu ārstēt. Tā varu būt droša, ka viss būs kārtībā, nevēlos vēlreiz apsolīt barotājai vienu un tad pievilt, man patīk atbildēt par saviem vārdiem!

Žanna Tama

"Visi kaķi atgriežas viņu dzīvesvietā. Ja aprūpētājs piekrīt meklēt mājas, mēģinām tās atrast. Vismaz dot iespēju."

Sākumā visu to apmaksāju par saviem personīgajiem līdzekļiem, tagad pievienojās arī biedrības ziedotāju līdzekļi. Kamēr vēl pati nebiju dibinājusi savu biedrību, pievienojos ar savu darbu dažādām citām biedrībām.

Pastāsti par laiku biedrībās?

Esmu darbojusies divās biedrībās, bet tas nav viegli. Pagaidu māju ir tikai tik, cik ir. Katrs biedrs vēlas glābt savus kaķīšus, bet visus nevar. Sākas noteikumu diktēšana, šos glābsim, šos varbūt nākamgad. Sapratu, ka man nepieciešams citāda veida atbalsts, tā tapa dzīvnieku aizsardzības biedrība "9 Dzīvības".

Žanna Tama

"Saku paldies cilvēkiem, kuri sniedz palīdzību, priecājos, ka sabiedrība paliek arvien iejūtīgāka un arvien vairāk cilvēku palīdz."

Ja kādreiz, lai no attālākas vietas uz Rīgu atvestu kaķi vai kaķēnus, maksāju 5-10 eiro, tad tagad cilvēki ir atbalstoši un to labprāt dara bez samaksas.

Ļoti laba tendence.

Par labestību runājot, Baložos, kur dzīvoju, par ielas kaķīšiem rūpējas arī vairāki vīrieši. Ir viens 95 gadus vecs kungs, kurš katru dienu vāra putras un dodas uz dārziņiem, lai pabarotu kaķus. Palīdzam viņam ar kaķu sterilizācijām, mājiņām un sauso barību.

Žanna Tama

"Teju visos dārziņos ir novērojama slikta tendence – vasarā dārznieki paņem kaķus, lai tie sargā viņu ražu no pelēm un žurkām, bet ziemā paši dodas prom, bet kaķi paliek. Viņi pusdzīvi staigā un meklē ēdienu."

Sēž uz lievenīšiem pie tukšām vasaras mājiņām, kur viņus vēl nesen kāds baroja. Cilvēku nav, bet kaķis sēž un gaida. Ir arī tādas dārziņu teritorijas, kur cilvēki arī ziemā pāris reizes nedēļā brauc un aizved kaķiem ēdienu.

Kā darbojas biedrības, ir kāds sadalījums?

Esam sadalījušies pa rajoniem. Tas ir loģiski, ja dzīvo Ziepniekkalnā, primāri ķer un palīdzi Ziepniekkalnā, lai citiem nav jābrauc no Imantas vai Jūrmalas – jātaupa laiks un finanses. Vakara pastaigā var apstaigāt rajonu – zināt kaķus sejā. Brīvprātīgos un biedrību pārstāvjus pazīst barotāji, viņi zina, kuram jautāt palīdzību, ja ir nepieciešama sterilizācija, ēdiens vai ārstēšana.

Rūpēs par bezsaimnieku kaķiem ir vairāki posmi. Ir cilvēki, kuri ķer un kuri sniedz pagaidu mājas, tu izvēlējies ķeršanu, kāpēc?

Visi šie cilvēki ir vienlīdzīgi svarīgi. Taču man vissvarīgākā ir bezsaimnieku kaķu sterilizācija!

Žanna Tama

"Esmu bijusi daudzdzīvokļu māju pagrabos, kur ir burtiski "nosēts" ar kaķēnu līķiem. Viņi nav spējuši izrāpties dienas gaismā, lai viņus kāds ieraudzītu."

Caurule, uz kuras uzlec viņu mamma, lai tiktu no pagraba pa lūku ārā, ir par augstu. Mazie tur netiek, bet kaķenei vairs nav piena, lai viņus turpinātu barot. Situāciju var glābt tikai ja kolonijai ir barotāja, kas zina, ka kaķene bija grūsna un dodas uz pagrabu meklēt mazuļus. Citādi tas ir viss – nāves spriedums. Kaķene arī nākamo metienu līdīs dzemdēt turpat – klusā, nomaļā vietā, nereti, nolemjot bērnus nāvei.

Vienu, otro, trešo reizi redzot šādus pagrabus, nenolaižas rokas?

Tieši otrādi, tas rada dusmas un motivāciju iet un darīt, lai nebūtu šādu gadījumu. Noķert līdz pēdējam kolonijas kaķim.

Žanna Tama

"Bet bezcerību rada tie cilvēki, kuri papildina sāpes un ciešanas, neapzinoties, ka dara sliktu. Atstāj kaut kur kasti ar kaķēniem."

Mīļākais šādu cilvēku teiciens – jābūt dabiskajai atlasei. Kad aizdomājies, cik daudz pēcteču gada laikā rada šādi izmesti kaķēni, tad gan nolaižas rokas. Protams, ja šie kaķēni vispār izdzīvo un izaug.

Šādi cilvēki neizglīto arī savus bērnus, radot nākamās paaudzes, kuras turpinās domāt par dabisko atlasi un to, ka kaķenei vismaz reizi ir jādzemdē.

Atceros gadījumu, man tika zvanīts un lūgts uz sterilizāciju noķert trīs kaķenes no kādas kolonijas, kas dzīvoja starp privātmājām. Vienu kaķeni jau noķēru un lūkojos pēc nākamās. Pienāca apmēram 11 gadus veca meitene un teica, ka tā viena ir viņas ģimenes mīlule. Un, ka to nevajag ķert.

Žanna Tama

"Kad jautāju, vai viņas kaķene ir sterilizēta, ja jau staigā pa āru, noskaidrojās, ka nav. Tad jau ar pamatotām aizdomām prasīju, kur tiek likti kaķēni? Un viņa pavisam vienkārši atbildēja, ka tiek noslīcināti. Meitenei tas likās pavisam normāli – ņemt mazu dzīvībiņu un ielikt spainī ar ūdeni!"

Nācās izglītot svešu bērnu, ka tā nedrīkst, ka vajag sterilizēt. Kopā ar meiteni gājām pie viņas vecākiem un saņēmām atļauju sterilizācijai. Meitene pati paņēma savu kaķenīti un ielika būrī, lai varu paņemt.

Ir saimnieki un barotāji, kuri neatbalsta sterilizāciju, kā tu tādas personas pierunā par labu medicīniskajai procedūrai?

Vairākkārt talkā ir nākusi pašvaldības policija. Ir bijis, ka cilvēki iebilst, kļūst agresīvi un sāk uz mums kliegt. Reiz vienai no brīvprātīgajām cilvēks, kas uzskata, ka nevajag sterilizēt, piegāja pie automašīnas, atvēra būri un izlaida jau noķertu kaķi. Otro reizi nācās veltīt jau krietni vairāk laika, lai šo kaķi noķertu. Viņš lamatas pazīst un tajās vairs negrib iet.

Žanna Tama

"Ir bijis, kad likuma sargi palīdz un pārliecina agresīvus pretiniekus, ka ir jāsterilizē. Bet ir tādi ļaudis, kuri domas nemaina, uzskatot, ka kaķiem jādzīvo pagrabos un jāķer peles."

Sūdzības Pārtikas un veterinārajā dienestā arī palīdz cilvēkiem nākt pie saprāta un ievērot Latvijas Republikas likumdošanu.

Iesprostošana pagrabos ir lielākais, ko esi redzējusi no nežēlīgas izturēšanās pret dzīvniekiem?

Nē, tas noteikti nav bijis nežēlīgākais. Ir bijuši gadījumi, ka brīvprātīgie atrod saspārdītus kaķīšus. Reiz vienam spērienu rezultātā bija lauzti žokļi.

Žanna Tama

"Un tomēr pagrabi, no kuriem kaķi netiek ārā, ir milzīga problēma. Nav jau tikai tas, ka mazuļi nespēj tikt ārā. Vēl jau ir gadījumi, kad tiek iemūrēti pieauguši kaķi."

Piemēram, bija gadījums, kad tika nomainīti visi pagraba logi. Kad darbs padarīts, logus aiztaisa, nepārliecinoties, vai pagrabā nav palikuši kaķi. Viņi no strādnieku izraisītā trokšņa ir noslēpušies. Strādniekiem jau vienalga. Viņi pat nemeklē. Esmu no darba ņēmusi siltuma uztvērēju un to izmantojusi meklējot, lai saprastu, kur atrodas dzīvnieks. Ļoti daudzi dzīvnieki tā tiek iemūrēti un mirst lielās mokās.

Spilgtākie momenti darbības laikā?

Spilgtākie ir gan laimīgie, gan sāpīgie momenti. Sāpīgie, kad ved kaķīti uz sterilizāciju, operācijas laikā ārsts paskatās, ka viss ir ļoti slikti un eitanazē.

Žanna Tama

"Lielu prieku sagādā brīži, kad tiek notvertas vairākus gadus neveiksmīgi ķertas kaķenes. Viņas kļuvušas tik gudras, ka atpazīst ne tikai lamatas un mani, bet pat manu auto. Kad piebraucu, viņas jau ir prom."

Vēl nesen noķērām ļoti ražīgu kaķeni, kuru neveiksmīgi ķērām četrus gadus. Viņai katrā metienā bija 6-7 kaķēni. Arī viņas kaķēni nereti gāja bojā pagrabos.

Spilgts laimīgais moments bija, kad kāds garāmgājējs palīdzēja no automašīnas pārsega apakšas izvilkt kaķēnu. Man pašai neizdevās, un viņš piedāvāja savu palīdzību. Stāsts beidzās neticami – vīrietis adoptēja kaķēnu. Viņš to uztvēra kā zīmi, jo viņa iepriekšējais kaķis arī bija izglābts līdzīga veidā un nodzīvoja 21 gadu.

Daudzi par šādu gadījumu teiktu, ka parūpējies liktenis.

Liktenis ir nospēlējis arī kādu citu pozitīvu joku. Atsaucos kārtējam lūgumam – noķert kaķi. Tas bija gados vecs un slims. Policija esot atteikusies saukt patversmes ķērājus, jo uzskatīja, ka dzīvnieks nav pietiekami bēdīgā stāvoklī, patversme viņu neuzņems. Vairāk kā stundu staigāju pakaļ kaķim, līdz beidzot kolēģei ar laša palīdzību izdevās viņu iemānīt būrī. Aizbraucu mājās, sēdēju un skatījos uz kaķi ķerambūrī. Domāju, ko darīt, kur viņu likt. Un tajā brīdī ar mani sazinājās meitene no citas biedrības. Viņai bija zvanījuši citi cilvēki arī ar lūgumu noķert tieši šo kaķi. Cilvēki bija nolēmuši dot kaķenei mājas, bija gatavi ārstēt un rūpēties. Biju pārsteigta un nespēju noticēt, ka tā var notikt!

Un tomēr – visiem nevar palīdzēt…

Kad mani uzrunā cilvēki un lūdz palīdzību, es vispirms noskaidroju, kur atrodas kaķītis, kurā rajonā. Ja pati nevaru, tad meklēju, kurš brīvprātīgais vai biedrība varētu palīdzēt. Ir bijis, ka apsolām palīdzēt, bet beigās dažādu no manis neatkarīgu apstākļu dēļ neizdodas. Bet, cik vien varu, meklēju risinājumus. Ir, kad uzreiz neizdodas palīdzēt, bet izdodas pēc brītiņa.

Pagaidu mājās nokļūst kaķēni no dažādām vietām un dzīvo, kamēr tiek atrastas mājas?

No sākuma vienās pagaidu mājās ir tikai viens kaķēnu metiens. Uz karantīnas laiku.

Žanna Tama

"Nevar jaukt metienus, jo kaķēniem nereti atklājas dažādas slimības. Tāpēc nepieciešams karantīnas laiks. Pēc karantīnas kaķēni tiek vakcinēti un čipēti. Tad varam pārvietot no vienām pagaidu mājām uz otrām, lai atbrīvotu vietu un spētu izglābt citus mazuļus. Mazajiem kaķēniem vieglāk atrast mājas."

Pusaudži aizkavējas ilgāk, reizēm pat pusgadu. Mājas atrast var arī lielajiem ielas kaķiem, kuri ir socializēti, bet pieaugušiem mežoņiem reti kurš dos iespēju.

Kādiem kaķiem ir vieglāk atrast mājas – ir kādas tendences?

Esmu novērojusi, ka mājas vieglāk ir atrast rudajiem kaķiem. Tos ņem daudz labāk par melnbaltajiem, balti melnajiem un svītrainajiem. Katrs otrais kaķis patversmēs un pagaidu mājās ir melnbalts vai svītrains. Vēl ir iecienītas Siāmas nokrāsas un kādai šķirnei līdzīgie kaķi, tur pat rindas veidojas.

Mājas tie meklētas ar sociālo tīklu palīdzību?

Biedrības sociālo tīklu kontos tiek publiskotas kaķu fotogrāfijas, video un informācija par kaķiem. Ir interesanti gadījumi, kad cilvēkam iekrīt sirdī konkrēts melnbalts kaķēns, bet tas jau ir aizrunāts, es piedāvāju tieši tādu pašu kaķēnu – šī kaķīša brālīti. Bet, nē! Vajag tikai to, kas attēlā.

Žanna Tama

"Ir bijis, ka brauc pakaļ vienam kaķim, bet izvēlas un aizbrauc mājās ar citu. Smaidu izsauc gadījumi, kad pusgadu reklamējam kaķi, liekam maksas reklāmas un neviena zvana. Tad pēkšņi zvana un interesējas par viņu, sakot, ka tik ilgi meklējuši tieši tādu."

Liekas pats liktenis saved kopā mājdzīvnieku un saimnieku. Ir bijis, ka atbrauc pēc viena, bet adoptē visu ģimenīti: māsiņas un brāli, pavisam trīs kaķēnus!

Vai ir kādi noteikumi, ar kuriem jārēķinās tiem, kuri vēlas adoptēt mīluli?

Cilvēkiem, kuriem atdodam dzīvnieku, ir jābūt atbildīgiem. Kaķiem jānodrošina labāki vai tādi paši apstākļi kā pagaidu mājās. Obligāts noteikums ir siets vai aizsargmaliņa uz logiem. Pārbaudām, vai ir pilnvērtīga barība, lai nav tā, ka ēd zupas atliekas. Būtisks aspekts ir ārā laišana. Ja potenciālajiem saimniekiem ir doma kaķi laist ārā, tad skatāmies, lai cilvēks nedzīvo pilsētas centrā vai pie lielceļa.

Žanna Tama

"Drošība ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai es atdotu kādam kaķi. Glābēji nepārvieto kaķus no vieniem sliktiem apstākļiem uz citiem potenciāli sliktiem/nedrošiem apstākļiem. Tādai glābšanai nav jēgas."

Tu esi precējusies, kā vīrs reaģē uz to, ka bieži neesi mājās un palīdzi neaizsargātiem dzīvniekiem?

Attiecību sākumā viņam ļoti patika. Patika, ka mazie kaķēni skraida pa dzīvokli, spēlējas. Bet tad, kad nomira viens no kaķēniem, kuru viņš ik nakti bija modies, lai ar pudelīti barotu, vīrs it kā sāka norobežoties no manas nodarbes. Šobrīd mums mājās ir pieci kaķi. Es būtu ar mieru atdot adopcijai visus, bet vīrs vienu pavisam noteikti neatdos. Viņš ir viņu izbarojis no "autiņu" vecuma un tas ir viņa mīlulis.

Žanna Tama

"Vēl viens kaķītis, arī ieņem ģimenes mīluļa statusu, tā ir akla kaķene. Piebildīšu, ka no akliem kaķiem nav jābaidās, viņi ir tieši tādi paši kā redzoši kaķi – skrien, spēlējas, dara nedarbus. Nevaru iebilst, kad vīrs saka, ka man ir ļoti, ļoti dārgs hobijs."

Zinu, ka biji uz piketu, kas bija pret konkrētiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Kā tu vērtē potenciālos likuma grozījumus?

Tie ir absurdi, nepārdomāti un beigu beigās no tā visa cietīs tieši dzīvnieki, paliekot bezpalīdzīgā stāvoklī. Kāds iemesls ir šādai idejai par grozījumiem? Rodas aizdomas, ka tikai viens – likvidēt biedrības un līdz ar to, arī dzīvniekus.

"Es atbalstu, ka biedrības un pagaidu mājas tiek kontrolētas. Ka jāreģistrē visas pagaidu mājas – ar dzīvnieku skaitu, adresi, mājas īpašnieka vārdu, kontaktiem. Tas ir reāli izdarāms un tā būtu arī jābūt. Bet nav reāli pagaidu mājas un biedrību telpas reģistrēt kā patversmes."

Jūrmalā vienai biedrības pārstāvei ir privātmāja 400 kvadrātmetri, vadoties pēc kvadratūras un noteikumiem, viņa var turēt 100 kaķus. Bet viņa nevar māju reģistrēt kā patversmi, tas jau ir noskaidrots pašvaldībā.

Žanna Tama

"Ja pieņems jaunos grozījumus, cilvēkam, kas atradīs uz ielas kaķēnu, būs jāiet viņam garām un jāatstāj bezpalīdzīgā stāvoklī. Jo, paņemot viņu pie sevis uz laiku, kamēr atrod viņam jaunas mājas, būs jāreģistrējas kā patversmei. Es ceru, ka šos labojumus nepieņems."

Bet noteikti ir jābūt kontroles mehānismam, kas uzrauga biedrības un it sevišķi pavairotājus. Jācīnās ir ar cēloņiem, nevis sekām.

Cik ilgi plāno tikpat aktīvi censties samazināt ielas kaķu populāciju?

Pagājušogad un šogad mazliet mazāk iesaistījos kaķu ķeršanā, jo savainoju roku un bija jāparūpējas par savu veselību. Bet skaidrs ir viens – darīšu to tik ilgi, cik ilgi pietiks spēka. Pēc vasaras esmu "izdegusi", ir vajadzīgs laiks atpūtai, lai iegūtu jaunu elpu un nepazaudētu kvalitāti.

Nobeigumā vēlos teikt vienu – ir cilvēki, kuri saka: "Visus kaķus tāpat neizglābsi." Un rezultātā neizglābj nevienu… jāatceras, ka ikviena dzīvība ir vērtība.

Vēlies atbalstīt dzīvnieku aizsardzības biedrību "9 Dzīvības"? Ziedo – Reg.Nr.:40008300571, Ziedojumu konts: LV94HABA0551049453581, PayPal: [email protected]

Seko biedrībai "9 Dzīvības" sociālajos tīklos – "Facebook", "Instagram" un "Tik Tok".