Veselības veicināšanas karalis bērzs, kura veltes var izmantot no agra pavasara līdz vēlam rudenim
Šodien, 20. aprīlī, kalendārs rāda, ka vārda dienu svin Meija un, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ar šo vārdu, kā vienīgo, lepojas vien astoņas personas un kā otrais vārds, tas dots septiņām personām. Pavisam droši var apgalvot, ka cilvēku ar šādu uzvārdu Latvijā ir krietni vairāk, piemēram, Gints Meija. Kā ierasts, rubrikā "Cilvēki – augi" parunāsim par vērtīgo un ārstniecisko augu – bērzu jeb tā "mazo versiju" – meiju.
Meija saskaņā ar vārdnīcas "Tēzaurs" datiem ir nocirsts neliels zaļojošs lapu koks, parasti bērzs (Betula – L.) vai tā zars, piemēram, telpu rotāšanai.
Kaut liekas, ka par bērzu jau viss ir zināms, tomēr allaž iespējams atklāt ko jaunu par šo neatkārtojami vērtīgo augu, kura veltes var izmantot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, turklāt ārstniecībā un veselības uzturēšanā noder praktiski viss – sulas, pumpuri, lapas un pat koksne.
Pavasarī, no pirmajiem atkušņiem līdz bērza pirmo lapiņu uzplaukšanai, bērza stumbrā rit sula, kas ir ne vien gards padzēriens, bet arī ļoti augstvērtīgs atveseļošanās līdzeklis.
Ārstniecības nolūkos bērza sulu lieto, ja ir pazemināts skābes līmenis kuņģī, gastrīta, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumos. Tāpat, tā palīdzēs pret tūsku, podagru, reimatismu, artrītu, saaukstēšanos, angīnu, bronhītu, plaušu karsoni, tuberkulozi, parazītiskajām ādas slimībām – ieteicams katru rītu tukšā dūšā izdzert glāzi sulas.
Jāsaka, ka arī veselam cilvēkam bērzu sula ir ļoti vērtīga, jo tās sastāvā ir vitamīni un minerālvielas, kas nepieciešamas cilvēka veselības harmoniskai uzturēšanai.
Lai koks arī turpmāk būtu "devīgs", jāievēro virkne saudzības nosacījumu, proti, bērzā nedrīkst iecirst robus; vēlams sulu tecināt no ciršanai paredzētiem kokiem, no citiem bērziem sula tecināma ne biežāk kā reizi divos gados; nedrīkst urbt dziļāk par trešdaļu no stumbra diametra; pēc sulas notecināšanas urbums jāaiztaisa ar koka tapiņu.
Dziednieki iesaka pirms urbšanas bērzu apmīļot un palūgt atļauju sulas tecināšanai, kā arī pateikties par piepildītu trauku. Ir dziednieki, kuri pat uzskata, ka agros rītos iegūtai sulai piemīt tā dēvētā dzīvā ūdens struktūra.
Bērzu sula veselībai un profilaksei, dziednieka Ziedoņa Kārkliņa receptes:
- Ja ar bērza sulu aplej ziemai glabājamās brūklenes, tās uzveiks daudzas slimības;
- Samaisa bērzu, pelašķu, burkānu sulu (katru pa 2 daļām) ar asinszāļu sulu (1 daļa). Maisījumu dzer pa 1 ēdamkarotei no rīta tukšā dūšā un vakarā pirms gulētiešana, uzdzerot, dabisku, nepasterizētu pienu;
- Lietojot asinszāļu, piparmētru, bazilika, melisas, papeļu u.c. pumpuru izvilkumu bērzu sulā, veselība atgriežas ātrāk.
Recepte bērzu sula veldzei un labam garastāvoklim
Vajadzēs: 0,5 glāze bērzu sulas, 1 tējkarote citrona sulas, 2 ēdamkarotes zileņu, melleņu vai lāceņu ogu, cukurs/medus pēc garšas, 2 kubiņi pārtikas ledus.
Pagatavošana: Ogas noskalo un saspaida biezenī, ko ieliek šeikerī vai mikserī, pielej bērzu un citronu sulu, pievieno cukuru vai medu, visu sajauc kopā. Pasniedz un bauda ar ledu.
Avots: recepte no A. Mučkina grāmatas "Augļu un dārzeņu dzērieni"
Bērzu "mazā versiju" – meija
Ja bērza sulu iegūšanai izmantojams pamatīgi nobriedis koks, tad pumpurus un lapas labāk lūgt jaunam bērziņam jeb meijai.
Bērzu lapas satur – ēteriskās eļļas, flavonglikozīdus, C vitamīnu, organiskās skābes, miecvielas, saponīnu, arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c. Kaltēšanai bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, vislabāk no purva bērziem (Betula pubescensEhrh. – L.), žāvē pavēsās labi vēdināmās telpās, uzglabāšana ne ilgāt par 2 gadiem.
Bērzu pumpuru un lapu uzlējumu, novārījumu lieto kā diurētisku līdzekli. Pumpuri sekmē žults sekrēciju.
Ārīgi lapas un pumpurus lieto brūču apmazgāšanai, medicīniskās vannās akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. Reimatisma gadījumā, var izmantot svaigas saspiestas bērzu lapas, kuras liek tieši uz sāpošās vietas, tur 2 – 4 stundas, ārstniecības kurss 7 – 10 dienas.
Bērzu lapu tēja palīdz pret asinsvadu pārkaļķošanos.
Labas veselības profilaksei, vasarā ieteicams lietot vitamīnu dzērienu – 100 g. jaunu bērza lapu aplej ar 1 l silta, novārīta ūdens, pēc 4 h izkāš, lieto 3 reizes dienā pirms ēdienreizēm.
Bērza klātbūtne ir neatņemama arī pirts rituālos, jo vispopulārākā pirtsslota laiku laikos bijusi tieši no bērza zariem sietā. Vasarā, protams, izmantojamas svaigas, tikko saplūktas slotas, ziemā – kaltētas. Neatkarīgi no tā, kāda pirtsslota tiek lietota, ieguvumu būs ļoti daudz, jo ir novērots, ka bērzu audzē gaiss ir tikpat sterils, kā ķirurģisku operāciju zālē.
Bērzu pirts slotiņu ārstnieciskā iedarbība:
- Pēc lielām fiziskām slodzēm palīdz mazināt muskuļu sāpes;
- Padara ādu mīkstu un zīdainu, elastīgu un gludu ar patīkamu nokrāsu;
- Labi attīra ādu dažādu izsitumu (pat strutainu) un citos iekaisumu gadījumos, kā arī, palīdz ekzēmas ārstēšanā;
- Ādas pigmentu plankumu mazināšanai;
- Pastiprina bronhu paplašināšanos – uzlabojas plaušu ventilācija, tāpēc ieteicams astmas slimniekiem un smēķētājiem – pēc pēršanās ar bērza slotiņu būs pārsteidzoši viegli elpot, ja procedūras laikā gaisa aromatizēšanai tiks izmantots bērzu pumpuru novārījums;
- Rada nomierinošu efektu un uzlabo garastāvokli.
Ūdeni, kurā mērcē un tvaicē slotiņas, izmanto matu skalošanai – tas nostiprina matu saknes un samazina blaugznas. Jau pēc pāris skalošanas reizēm, mati kļūst stingrāki, kuplāki, spīdīgāki, nav novērojami sašķēlušies matu gali.
No senseniem laikiem līdz mūsdienām saglabājusies arī tradīcija svētkos pagalmu un māju rotāt ar bērzu meijām. Šobrīd domas dalās, vai ir lietderīgi un ētiski cirst jaunos bērziņus svinību vietas izdaiļošanai kāzās, kristībās, izlaidumos un citos pasākumos, tomēr Latvijas valsts meži saka, ka bērzu meijas, līdz pieciem kociņiem, personīgai lietošanai atļauts cirst meža ceļu malās, stigās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem, ja tās nepārsniedz 3 metru augstumu un tās jānocērt līdz ar zemi.
Bērza koksnes vērtīgās īpašības
Bērzu pelnīti var uzskatīt par veselības veicināšanas "Karali", jo izmantojams ir praktiski viss, ko šis koks dāvā. Par sulām, pumpuriem un lapām jau pastāstījām, bet nedrīkst nepieminēt arī tā koksnes vērtīgās īpašības tieši veselības uzlabošanas kontekstā.
Piemēram, bērza ogli var lieto kā absorbentu saindēšanās gadījumos. Savukārt, no bērza tāss iegūst betulīnu, kam ir pretiekaisuma, pretvīrusu un antibakteriālās īpašības, antioksidantīva, antimutagēna darbība, spēja mazināt cukura un holesterīna līmeni asinīs, uzlabot aknu un nieru darbību, kā arī citas darbības, ko var izmantot cilvēka atveseļošanai.
Minesotas universitātes profesors Roberts Karlsons, kurš ir ilgstoši pētījis betulīna ietekmi uz cilvēka organismu, ir secinājis: "Ir viens iemesls, kāpēc mēs skatāmies uz betulīnu kā pirmklasīgu lietu, – tas darbojas. Tas strādā pārāk labi, jo ir sintezēts dabā, nevis laboratorijā."
Farmācijas muzejā, Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, no 18. maija būs skatāma izstāde "No bērza sēklas līdz betulīnam", kas top sadarbībā ar partneriem AS "Latvijas Finieris", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu un dr. Artūru Tereško un sniegs visaptverošu informāciju par šo "brīnumlīdzekli".
Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.
Muzejā arī var atzīmēt savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt ar kultūras programmu, kā svētku pievienoto vērtību.
Tāpat, muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.
Seko aktivitātēm šeit.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv, izmantojot materiālus no Jāņa Arvīda Plauža grāmatas "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" un interneta resursiem: www.mammadaba.lv, www.pirtslietas.lv, www.fitoterapija.lv, www.medicine.lv.
Visi raksti, kas tapuši sadarbībā ar Farmācijas muzeju šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
