Mīla, viltība vai atvainošanās. Kas ir floriogrāfija jeb ko dāvinātājs vēlas pateikt ar ziedu krāsu?

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) vides izglītības centra "Botania" ir atraktīva spēle, kas veltīta ziedu stāstiem, tostarp arī stāstam par ziedu valodu jeb floriogrāfiju. Ikvins apmklētājs var salikt savu pušķi un to nosūtīt kādam īpašam cilvēkam.

Portāls "tv3.lv Dzīvesstils" uzrunāja LNBD izglītības speciālisti Daci Miezīti, lai noskaidrotu, kāds ir tulpju vēstījums ziedu valodā un kas ir floriogrāfija?

Tulpju vēstījums ziedu valodā

Sarkanas tulpes līdz ar citiem asins krāsā plaukstošiem ziediem stāsta par mūžīgu mīlu. Tulpju stāsts tiek saistīts ar senu persiešu leģendu par prinča Farhada un viņa iemīļotās Sirinas traģēdiju: kad Sirina iet bojā no nežēlīga slepkavas rokas, Farhads, izmisumā trencot savu kraukļmelno zirgu, metas lejup no klints. Vietā, kur zemi skar viņa asinis, izaug sarkanas tulpes – mūžīgas mīlas simbols.

Dzeltenas tulpes karalienes Viktorijas laikā simbolizēja atraidījumu. Dzeltenu tulpju pušķis bija apbēdinoša atbilde uz skaidri izteiktām jūtām. Bet mūsdienās tulpju cienītāji zeltainos ziedus pasniedz kā prieka un draudzības vēstnešus.

Violetas tulpes ir karaliski ziedi – ar tām dāvinātājs var paust cieņu un pielūgsmi. Šī krāsa rada asociācijas ar karalisku purpura apmetni.

Baltas tulpes simbolizē piedošanu. Kādam, lai atjaunotu saskaņu pēc strīda, pietiks ar vienu baltu tulpi, pie kāda cita būs jānāk ar veselu  klēpi. To var darīt droši, jo baltās tulpes ir vienas no izturīgākajām, tās vēl ilgi stāvēs vāzē, atgādinot par to, cik vērtīgs ir miers mājās.

Rozā tulpes pauž laimi un pārliecību. Tās pastiprina gan mūžīgās mīlas vēstījumu, gan atteikumu – piedod, draugs, cerību nav nekādu.

Raibas tulpes ir īstās, ar kurām parādīt neprātīgu aizraušanos. Raibu tulpju pušķis pauž: "Es esmu traks pēc tevis!"

Viktorijas laikmeta ziedu valoda

"Iztēlojies, ka pie tavam durvīm klauvē kurjers, kas atnesis tev puķu pušķi! Tu nopriecājies un dodies meklēt vāzi, vai ne? Bet, ja tu dzīvotu karalienes Viktorijas laika Anglijā, tad virsupirms tu trauktos pēc savas ziedu valodas vārdnīcas, lai noskaidrotu, kādu vēsti tev piegādājis ziņnesis," stāsta D. Miezīte.

Tulkojot saņemto pušķi ziedu valodā D. Miezīte atklāj, "ja pušķī būtu sakārtotas lupīnas, kāršrozes, baltie virši un spulgnaglenes, kāds liktu tev saprast, ka sūtītāju ir iespaidojis tavs radošais prāts un viņš vēl veiksmi tavu ambiciozo ieceru piepildīšanā. Savukārt smaržīgs pušķis no delfīnijām, hortenzijām, oleandriem, bazilika un vanagnadziņiem paustu pavisam pretējas emocijas – tu uzzinātu, ka kāds uzskata tevi par bezsirdīgu un augstprātīgu, ienīst tevi un draud  ar atriebību!"

Ziedu valoda jeb mūsdienu "emoji"

Viktorijas laikmeta ziedu valoda jeb floriogrāfija bija kas līdzīgs mūsdienu "emoji" valodai. Ar ziedu pušķu palīdzību tika nodoti šifrēti vēstījumi par jūtām, kuras nevarēja vai nedrīkstēja paust skaļi.

"Eiropā floriogrāfija parādījās, pateicoties angļu dzejniecei lēdijai Mērijai Vortlijai Montagu, kas, precējusies ar angļu vēstnieku Turcijā, 18. gadsimta vidū dzīvoja Konstantinopolē. Dāma rakstīja no turienes uz mājām jūsmīgas vēstules, stāstot par "puķu valodu", ar kuras palīdzību turku sievietes slepeni sazinoties ar saviem mīļotajiem ārpus harēma," stāsta D. Miezīte.

Eksotiskie Austrumi un to neparastās parašas tolaik spēcīgi ietekmēja turīgo augstmaņu fantāziju. Slepenas zināšanas? Mmm, kas var būt labāks par to, lai padarītu dzīvi košāku!

"Ziedu valoda ātri nāca modē. 1810. gadā Francijā parādījās pirmās ziedu valodas vārdnīcas – pielikumi pie galda kalendāriem. 1819. gadā tika izdota grāmata "Le langage des fleurs", kurā bija apkopotas jau izmantotas ziedu nozīmes. Līdz ar neskaitāmiem tulkojumiem un pārveidojumiem tā uzreiz kļuva par bestselleru smalkajās aprindās abās Atlantijas okeāna pusēs," stāsta D. Zemīte.

Ziedu valoda literatūrā un mākslā

Ziedu valoda tika izmantota ne vien dāvinot puķu pušķus, bet atspoguļojās arī literatūrā un tēlotājmākslā.

"Džeina Ostina un Emīlija Dikinsone – abas ne vien rakstnieces, bet arī kaislīgas dārznieces – izmantoja ziedu valodu savos romānos. Šarlote Brontē bija pārliecināta, ka lasītājam būs pilnīgi skaidrs: viņas Džeina Eira, romāna 9. nodaļā raugoties, kā "starp lapām parādījās ziedi – sniegpulkstenītes, krokusi, sārtās aurikulas un atraitnīšu zeltainās actiņas", jūtas cerību pilna, priecīga, pieticīga un norūpējusies par to, ka laimi nosaka nauda," atklāj D. Zemīte un piebilst: "Arī gleznotāji sekoja laikam: 19. gs. angļu prerafaelītu brālība ar lielu entuziasmu izmantoja iespēju papildināt gleznas ar puķu simboliku."

Ziedu valoda tikai smalko un bagāto aprindu priekšrocība

Anglijas karaliene Viktorija, kas valdīja no 1837. līdz 1901. gadam, bija liela floriogrāfijas cienītāja. "Kāzu dienā karalienes matus un tērpu rotāja apelsīnu ziedi, kas simbolizē šķīstību, mūžīgu mīlestību un auglību. Rokās karaliene nesa sniegpulkstenīšu pušķīti – cerības simbolu. Savukārt karalienes vecākās meitas kāzas aizsāka mirtes zariņa ievīšanas tradīciju karaliskās ģimenes līgavu pušķos kā laimīgas laulības simbolu," atklāj D. Zemīte.

Kaut arī pēc pirmā pasaules kara ziedu valoda zaudēja savu popularitāti, šī tradīcija karaliskajā ģimenē turpinās līdz pat mūsdienām.

"Keita Midltone kazu dienā, kad kļuva par Kembridžas hercogieni Ketrinu, izvēlējās simbolisku līgavas pušķi, kurā maijpuķītes vēstīja par uzticību un sirdsskaidrību, čemurneļķes – par drosmi un lietpratību, hiacintes – par pastāvību, bet mirtes – pareģoja laimīgu laulību," stāsta D. Miezīte.

Ziedu valodā "lasāma" puķu pušķa izveidošana Viktorijas laikā bija tikai smalko un bagāto aprindu priekšrocība.

"Pirmkārt, ziedus vajadzēja pazīt. Ja pļavu puķes spēja atpazīt katra zemniece, tad eksotiskos augus, bez kuriem ziedu "vēstuļu" rakstīšana nebija iedomājama, zināja tikai izglītoti ļaudis. Otrkārt, daudzi no simtiem augu, kas bija iekļauti floriogrāfijas vārdnīcās, skarbajā Eiropas klimatā nemaz neauga, tātad, lai korekti ievērotu ziedu vēstījumu etiķeti, bija nepieciešama liela un dārga lieta – ziemas dārzs. Tam visam par spīti, 20. gadsimtā ziedu vēstījumi bija ārkārtīgi populāri," stāsta D. Miezīte.