Dārznieka padoms: kā pareizi iestādīt dzīvžogu un citus kailsakņus

"Līdz tam laikam, kamēr tika izdomāta audzēšana podiņos, šis bija vienīgais veids, kā vispār stādīja augus. Tas bija tikai pavasaris un rudens. Ienākot konteinerstādu audzēšanai, sezonas stādīšana tika pagarināta uz visu vasaru," stāsta "Dreiliņu stādi" vadītāja Inguna Švāne-Podniece.

Kas ir kailsakņi?

• Kailsakņi tiek audzēti atklātā laukā. Kā mazi stādiņi tie tiek iestādīti un tad pēc vairākiem gadiem tiek norakti no lauka un pārdoti. Tā ir tā lielākā atšķirība starp kailsakņiem un stādiem, kas tiek audzēti podiņos.
• Kailsakņu stādus var stādīt tikai pavasarī un rudenī, kad lapas ir nokritušas. Tos stāda, kad stādā nenotiek nekādi veģetācijas procesi. Pavasarī līdz lapu plaukšanai un rudenī pēc lapu nokrišanas.

stādaudzētavas vadītāja Inguna Švāne-Podniece

"Lielākais ieguvums no kailsakņu stādiem ir tas, ka tos pārsvarā izvēlās tie, kam ir vajadzīgi dzīvžogi, līdz ar to stādu daudzums ir diezgan liels un tajā brīdī jau ir svarīgi, cik tas maksās, ja ir vajadzīgi 100 stādiņi dzīvžogam, tad cenu atšķirība ir trīs vai pat četras reizes zemāka nekā podiņu vai konteineru stādiem. Tā ir jūtamākā atšķirība pie lieliem daudzumiem, kur ir tas vislielākais ieguvums."

Kad labāk stādīt kailsakņus – rudenī vai pavasarī?

Rudens stādījumi ieaugs labāk.

stādaudzētavas vadītāja Inguna Švāne-Podniece

"Mūsu pieredze rāda, ka rudens stādījumi tomēr ir labāki. Stādiņš tiek izraksts no zemes un tam ir neaizsargātas saknes, kamēr netiek iestādīts. Pavasarī ir gan vēji, gan saule ir stiprāka, gan ir sausāks, tāpēc iespējamība, ka sakne tiek traumēta, ir daudz lielāka. Rudenī ir mitrāki laikapstākļi, saule nav tik spoža vairāk ir jāpasargā no vēja, lai neapkaltē saknes. Laika sprīdis, cik ilgi stādiņš var stāvēt neiestādīts, ir ilgāks, jo pavasarī, kad spīd saule, vējš, pietiek ar 10 minūtēm saulē un jau paspēj apkalsts un iestādīšana jau ir apgrūtinošāka."

Runājot par pavasara stādīšanu Ingūna teic: "Pavasara stādījumiem ir ļoti jāseko līdzi, jo pavasaris var būt dažāds. Var būt saulains un silts, tad ir svarīga laistīšana. Stādiņam ir lielāks šoks. Mēs saprotams, ka cilvēkam ir pavasara trakums un viņš grib stādīt, bet mēs mēģinām savus klientus pārliecināt, ka rudenī stādam nekas slikts nenotiek. Stādiņam nav jāieaugas. Tas vienkārši tiek iestādīts zemē, kur sagaida pavasari un tiklīdz ir gatavs augt, brīvi aug un pavasarī vairs netiek traumēts."

Vienīgais iemels, kad nedrīkst stādīt, ja zeme ir sasalusi. Citu ierobežojumu rudens stādīšanai nav.

stādaudzētavas vadītāja Inguna Švāne-Podniece

"Tas stādīšanas posms ir sākot no oktobra beigām un līdz pat pavasarim, aprīļa vidus, kad stādiem parādās pumpuriņi. Citu ierobežojumu nav. Kaut vai Ziemassvētkos. Mums ir cilvēki pirkuši decembra beigās stādus, ja ir iespējams izrakt zemē bedri, tad nekādu problēmu. Stādām iekšā."

Otrs variants, ko cilvēki labprāt izvēlas, zinot, ka pavasara trakumā ir grūtāk dabūt stādiņus, viņi rudenī nopērk, mājās pierok kādā kūdras kaudzē un tad jau stāda pavasarī.

Kā pareizi iestādīt?

Augsnes sagatavošana ir gluži tāpat kā jebkuram stādam.

"Ja tas ir dzīvžogs, tad ir tranšejas rakšana. Tas nekas, ka stādiņš izskatās maz un ar mazu sakni, tam tāpat būs vajadzīga vieta, kur augt. Nav nozīmes vai stāda lielas tūjas vai stāda mazus dzīvžoga stādus. Augsne ir jāsagatavo tāpat kā jebkuram citam stādām. Audzēšanas īpatnības ne ar ko nav savādākas. Ir jābūt grāvītim, kurā ber ielabotu augsni. Nederēs, ja vienkārši iebakstīs jebkurā zemē," skaidro Inguna un piebilst: "Pirmais pamatnosacījums ir, lai dzīvžogs uz augšu izveidotos ar zaļo vainagu, kā ielabosiet augsni, cik būs vietas, kur sakni veidot, tāda būs arī lapotne. Nav iespējams sagaidīt labu dzīvžogu, iestādot 20 cm dziļumā un pārējais viss ir smiltis. Tur nekas labs nebūs. Sākumā laiku ietaupot, pēc tam būs daudz grūtāk izlabot. Lapotni neveidos un dzīvžogs būs nesmuks. Dzīvžogs ir mājas vizītkarte. Nedrīkst noslinkot ar augsni."

Stādīšanas pamatprincipi

• 50 cm dziļumā, 50 cm platumā, protams, tas vēl ir atkarīgs no dzīvžoga augstuma, bet tas ir tas pamatiņš, kur ir jābūt labai, auglīgai melnzemei.
• Ja ir mājās trūdvielas vai vecās lapas sakrājušās, tad to visu var sabērt grāvīti un sajaukt ar melnzemi pirms stādīšanas.
• Salaistīt, lai tas grāvītis jau ir slapjš. Augsnei, kurā stādām, ir jābūt mitrai jau pirms stādīšanas. Ar laistīšanu vien būs par maz.

Kailsakņu šķirnes, ko iesaka Inguna no "Dreiliņu stādiem":

Zemi dzīvžogi

Spirejas

Piemēram, Bilarda spireja var izstiepties vertikāli līdz 1 – 2 m augstumam. Vasaras vidū tā priecē ar vertikālas formas rozā ziediem (5 – 10 cm). Labprāt augs saulainā vietā, mitrā un auglīgā dārza augsnē, bet vispārēji nav pārāk prasīga.

Klinžores

Izaug 1 – 1.2 m augstumā, zied no jūnija līdz pat septembrim. Der pat ļoti saulainam vietām. Mazprasīgs augsnes ziņā, izturīgs gan pret salu, gan pret sausumu.

Vidējiem dzīvžogiem

Klintene

Viens no ideālākajiem augiem zemo dzīvžogu veidošanā, līdz 1 m. Lapas rudenī krāsojas koši sarkanas. Ātraudzīgs, labi pakļaujas veidošanai. Augs arī ēna un pusēnā.

Bārbele

Izaug 1 m augstuma un 0.5 m platumā. Lapas sarkanas visu sezonu. Ļoti dekoratīvas, augsnes ziņā mazprasīgas, izturīgas gan pret salu, gan sausumu. Var stādīt tieša saulē, ēnainās vietās lapojums nebūs tik košs. Īpaši noderīgi stādīt kā dekoratīvu nožogojumu, kurš neaizsedz skatu, bet cauri neviens neizies.

Lielajiem dzīvžogiem

Dižskabārdis

Viens no vispiemērotākajiem augiem zaļajiem dzīvžogiem. Var apgriezt 1.5 – 6 m augstumā. Saaug ļoti blīvi, ka pat kaķis nevar izlīst cauri. Ātraudzīgs un mazprasīgs. Aug gan saulē, gan ēnā, pacieš gan sausumu, gan pārlieku lielu mitrumu. Lapas zaļas, rudenī krāsojas dzeltenas. Lapas ilgi turas pie zariem, reizēm līdz pat pavasarim. Ļoti piemērots, lai izveidotu pretvēja stādījumus, piemērots stādīšanai ceļu malās, jo ļoti labi apslāpē trokšņus.

Jasmīns

Parastais jasmīns. Ar ļoti spēcīgu smaržu, kuplu ziedēšanu ap Jāņu laiku. Noderīgs gan atsevišķiem stādījumiem, gan dzīvžoga veidošanai. Labi pakļaujas veidošanai.

Forsītija

Forsītija ir krūms – pavasara vēstnesis. Nereti vēl nav visur nokusis sniegs, bet forsītijas krūmi jau zied pilnā sparā. Forsītijas zied bagātīgi, ziedi izteikti, spilgti dzelteni. Ziedēšanas laiks apmēram 3 nedēļas aprīlī. Sasniedz augstumu 2 – 2,5 m, viegli veidojams. Var izveidot skaistu dzīvžogu. Pirmkārt, dzīvžogs pasakaini izskatās ziedēšanas laikā aprīlī, tad, kad citi dzīvžogi vel ir bez lapām, pliki. Otrkārt, forsītijas lapas visu sezonu ir spilgti zaļas, izturīgas pret slimībām, nesakalst sausās vasarās, arī rudenī lapas nekrāsojas dzeltenas, bet ir spilgti zaļas līdz pat nokrišanai. Forsītīja nav izvēlīga, patīk saulainas vietas, bet labi augs arī pusēnā. Labāk patiks sausas vietas, nekā pārmērīgi mitras. Skābā augsnē augs sliktāk. Mēslošana ar kompleksajiem minerālmēsliem pavasarī pirms ziedēšanas un pēc ziedēšanas.

Parastais ceriņš

Parastais ceriņš izaug 3 – 4 m augstumā. Stādot kā dzīvžogu, veido blīvu lapotni. Ļoti labi pasargā gan no vējiem, gan trokšņa, gan putekļiem. Augsnes ziņā mazprasīgs, izturīgs pret salu un sausumu.

Vairāk par kailsakņu šķirnēm atradīsi šeit.