Dārza darbi: kas ziedēs Nīcā un Rucavā, neziedēs Alūksnē
Tuvojas dārza sezona. Kāpēc dārzniece no Alūksnes nevar klausīties, ko stāsta dārzniece no Nīcas un Rucavas. Tā īsi pārfrāzējot z/s "Zutiņi" saimnieces Rūtas Beirotes teikto, salcietības zonas Latvijā ir atšķirīgas, kam daudzi diemžēl nepievērš uzmanību.
"Šobrīd, kad augstu vilni sit visādu "smukpuķīšu" un eksotisko augu iekārošana un koppasūtīšana, vēlamies lieku reizi draudzīgi atgādināt par to, kas ziemo pie mums un kur tieši," teic z/s "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote un atklāj: "Patiesība ir vienkārša, pirms stādu forumā klausīties, kā "rekā, man jau otro gadu izziemo", vispirms vajag tieši pajautāt: "Meitenīt, no kurienes tad tu pate` nāc, kur ir tavi dziļie lauki?"
"Tā īsi, tas ir galvenais arguments, kādēļ meitenēm no Alūksnes galīgi nevajadzētu klausīties, ko stāsta meitenes no Nīcas un Rucavas."
Latvija ir sadalīta trīs salcietības zonās, balstoties uz temperatūru ziemā:
4. zona – 35–29°C
5. zona – 28–23°C
6. zona – 23–18°C
Sīkāk par salcietības zonām pasaulē vari uzzināt šeit.
"Turklāt pēdējā laikā Nīcā un Rucavā mēdzot būt vēl siltāk," nosaka Rūta un piebilst: "Ja šķiet, ka Latvija ir maza, tad ņemiet vērā, ka salcietības zonas Latvijā ir veselas trīs. Turklāt pēc pēdējo gadu novērojumiem, var izdalīt visas piecas zonas."
Rūta aicina "pirms ko lielu un dārgu iegādāt, paskatieties vai pajautājiet, kāda ir salcietības zona. Šī informācija vienmēr ir norādīta lielo tirgotāju lapās vai viegli noskaidrojama."
Tas, ka augi nāk no līdzīgām zonām, nenozīmē, ka šajās zonās ir vienādi apstākļi ziemā. Rūta aicina būt vērīgiem un tas ir mānīgs uzskats, ja iestādīsim pie mums kādu augu no aukstākas zonas, tas jau ar garantiju izziemos.
"Piemēram, augs var paciest līdz -25 grādus, bet tam var būt neciešami nemitīgie siltie periodi, tad auksts, tad silts, tad pēkšņs kailsals. Par šo mēs varētu teikt, ka augam ir laba salcietība, bet mūsu klimata apstākļos problemātiska ziemcietība."
Viņa arī neslēpj, ka jābūt uzmanīgiem un ir reizes, kad "nav izdevīgi" to paskaidrot, tādēļ tiek teikts: "Ziemo piesedzot".
"Ak, šie maģiskie vārdi! Tas nozīmē, ka, visticamāk, iegūsiet vēl vienu auklējamo augu, kas varbūt ziemos liepājniecēm, bet vai arī tām no Krāslavas? Piesegt vienmēr var, taču tas nav risinājums, ja tas augs būs lielāks un kuplāks, vai pastāv risks, ka piesedzot augs var arī izsust. Ir vērtīgi jau laikus zināt un noskaidrot, ar ko būs jārēķinās."
Tā pat Rūta atgādina, ka katram dārza īpašniekam būtu jāsaprot, kādi ir viņa patiesie dārza apstākļi. Kalna galiņš, ieplaka, meža ieloks – tas viss ietekmē arī temperatūru un var radīt īpašu "anomālo zonu". Tā pat kā augsnes īpatnības – smilšaina vai mālaina.
"Ja gadījumā dzīvojat siltā meža ielokā un nekad nekas neizsalst, tad nav arī iemesla neļauties jauniem eksperimentiem."
Viena no sliktas ziemcietības īpatnībām ir tas, ka augs nenosalst, bet arī neaug augumā, nezied un neražo. Rūta neslēpj, ka šī ir vispopulārākā problēma, ja augam ir problemātiska ziemcietība.
"Bieži vien sakņu sistēma iztur salu. Tomēr nosalst ziedpumpuri – (populāri, piemēram, platlapu hortenzijām), apsalst dzinumi – augs neaug augumā, nīkuļo. Koks nezied (populāra problēma "zelta lietum"), neražo (piemēram, persiki, aprikozes). Šo problēmu var atklāt vien pēc daudzu gadu rūpīgas audzēšanas."
Rutas ieteikums, kad ziemciešu stādu pirkšana un pasūtīšana uzņem histēriskos apgriezienus pavasarī, nepiemirst pajautāt un apskatīt salcietības zonas.
"Īpaši svarīgi tas gadījumos, kad stādus iegādājieties nevis no uzticamiem un godprātīgiem stādaudzētājiem, bet koppasūtījumos, kur meitenes ļaujas smuko puķīšu valdzinājumam, bet tehniskajiem aprakstiem uzmanību daudz nepievērš."
Rūta uzskata, ka blakus salcietībai vērtīgi saprast arī, kāds jaunais iemītnieks ir ziemotājs. Vai pēkšņie atkušņi un kailsali to nenomocīs.
Rūta smaidot nosaka: "Vienlaikus, ja jau tās rucavietes pateicoties globālajai sasilšanai ir gandrīz līdz 8. zonai aizdzīvojušās, varbūt nemaz nav peļami ļauties trakiem audzēšanas eksperimentiem. Kas zi’, varbūt neesam vairs tālu, lai varētu stādīt kaktusus un tecināt tekilu. Ja pazīsti savu dārzu kā sevi pašu, zini labākās aizvēja vietiņas, kur tek siltais avotiņš un silda ugunsādere, par ko ne?"
Par ziemošanu un zonām ir daudz materiālu tīmeklī, kā arī z/s "Zutiņi" mājas lapā.
"Pirms atdodiet pusi algas par kokospalmu, kas martā tiks piegādāta pakomātā, esiet gudra, plānojot savu puķu dobi. Galu galā tas nav grūti, ja priekšā ir karte," smaidot aicina Rūta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
