Pētījumā atklāj, ka koraļļu izbalēšana Austrālijas Lielajā barjerrifā sasniedz "katastrofālu" līmeni

Saskaņā ar Austrālijas zinātnieku grupas pētījumiem vairāk nekā 50 % skarto koraļļu, kas tika novēroti netālu no salas rifa dienvidos, pagājušajā gadā gāja bojā "visnopietnākajā un visizplatītākajā balināšanā", kāda jebkad ir skārusi šo teritoriju.

2024. gadā rifs piedzīvoja vissmagāko reģistrēto vasaru. Strauji paaugstinājusies okeāna temperatūra pārspēja rekordus, izraisot rifa septīto masveida balināšanu. Koraļļi balinās balti, kad jūras karstuma viļņi pakļauj koraļļus stresam, liekot tiem izspiest aļģes no saviem audiem, tādējādi izbalo to krāsa.

Vainīga ir planētu sildošā fosilā kurināmā dedzināšana, kas paaugstina globālo temperatūru. Koraļļu bojājumus pagājušajā gadā paātrināja arī El Ninjo laikapstākļi, kas šajā pasaules daļā paaugstina okeāna temperatūru.

Sidnejas Universitātes zinātnieki pagājušajā gadā piecu mēnešu laikā, sākot ar karstuma viļņa kulmināciju februāra sākumā, piecu mēnešu garumā novēroja 462 koraļļu kolonijas rifa One Tree salā.

Līdz maijam 370 no šīm kolonijām bija izbalējušas, un līdz jūlijam 52 % no izbalējušajām koraļļu kolonijām bija mirušas, teikts recenzētā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Limnology and Oceanography Letters".

Dažu novēroto koraļļu sugu mirstība sasniedza 95 %, un pētnieki novēroja "koloniju sabrukuma" sākumu, kad mirušo karkass atdalās no rifa un pārvēršas drupās.

Cita suga, Goniopora, inficējās ar melno joslu slimību, kas iebrūk koraļļu audos un var tos nogalināt.

"Mūsu atklājumi uzsver, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu koraļļu rifus, kas ir ne tikai bioloģiskās daudzveidības karstie punkti, bet arī izšķiroši svarīgi pārtikas nodrošinājumam un piekrastes aizsardzībai," sacīja vadošā pētniece Marija Bērna (Maria Byrne).

Bērna sacīja, ka pētāmā teritorija atrodas aizsargājamā rifa daļā, tālu no krasta, bez kalnrūpniecības un tūrisma aktivitātēm.

Tomēr rifs, "neraugoties uz tā aizsargāto statusu, nebija pasargāts no ārkārtēja karstuma stresa, kas izraisīja šo katastrofālo balināšanas gadījumu", viņa teica.

Lielais Barjerrifs, kas aizņem gandrīz 345 000 kvadrātkilometru platību, ir pasaulē lielākais koraļļu rifs, kurā mīt vairāk nekā 1500 zivju sugu un 411 cieto koraļļu sugu. Katru gadu tas Austrālijas ekonomikā ienes miljardiem dolāru, galvenokārt pateicoties tūrismam, un ārzemju apmeklētājiem tas tiek plaši reklamēts kā viens no valsts un pasaules lielākajiem dabas brīnumiem.

Autori apgalvoja, ka masveida balēšana kļūst par "notikumu, kas notiek reizi divos gados", un tas "pastiprina nepieciešamību steidzami rīkoties visā pasaulē, lai sasniegtu vērienīgus mērķus klimata un emisiju samazināšanas jomā".

Pētījumā atklāts, ka balināšana skāra tādas rifu zonas, kas iepriekš nebija skartas, un tika konstatētas slimības un bojāeja koraļļu sugās, kuras tika uzskatītas par noturīgām.

"Ietekme uz rifu, kas līdz šim lielākoties bija izvairījies no masveida balināšanas, ir postoša," teica jūras zinātniece un pētījuma līdzautore Šona Fū (Shawna Foo).

"Augstie mirstības un slimību rādītāji, jo īpaši tik nomaļā un neskartā teritorijā, uzsver situācijas nopietnību."

Pagājušā gada februārī CNN novēroja balēšanu piecos dažādos rifos, kas aptver ekoloģiski svarīgās, bet trauslās vietas ziemeļu un dienvidu daļu.

Smaga masveida balēšana Lielajā barjerrifā iepriekš tika novērota 1998., 2002., 2016., 2017., 2020. un 2022. gadā.

Izbalēšana 2022. gadā bija pirmā, kas notika La Ninjas perioda laikā, kas ir El Ninjo ekvivalents, kuram parasti ir atvēsinoša ietekme – tas rada nopietnas bažas par rifu nākotni.

Autori apgalvoja, ka viņu pētījums ir "trauksmes zvans politikas veidotājiem un dabas aizsardzības speciālistiem", jo tā ietekme sniedzas tālāk par ekoloģiju un saglabāšanu un attiecas arī uz kopienām, kuras ir atkarīgas no rifu zvejniecības, tūrisma un piekrastes aizsardzības.

"Koraļļu rifu noturība tiek pārbaudīta kā vēl nekad agrāk, un mums ir jānosaka prioritātes stratēģijām, kas palielina to spēju pretoties klimata pārmaiņām," sacīja pētījuma līdzautore Ana Vila Končejo (Ana Vila Concejo).

"Mūsu atklājumi uzsver nepieciešamību veikt tūlītējus un efektīvus pārvaldības pasākumus, lai aizsargātu šīs ekosistēmas."