Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs svin 100. dzimšanas dienu – iespēja aplūkot vēsturiskus foto

Tajā laikā, pavisam jaunajā Latvijas valstī, kurā tikai nesen bija beidzies karš, bija inteliģenti un viedi cilvēki, kas saprata kultūras mantojuma nozīmi, ka noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm liecības par zemnieku dzīves veidu, kas līdz ar jaunās valsts attīstību nešaubīgi pagāja. Jārada vēstures realitātes sajūta par to, no kurienes mēs nākam.

Pauls Kundziņš "Brīvdabas muzeja vadonī" rakstīja: "Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā un organiskā apvienībā, kādā tie radušies un lietāti pagājušos laikos, – kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos."

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem savas nozares muzejiem Eiropā. Tas veidots ar mērķi nākamajām paaudzēm saglabāt liecības par zemnieku dzīves veidu – celtnēm, to iedzīvi, kā arī ēku izvietojumu zemnieku vai zvejnieku sētā no 17. gs. līdz 20. gs. vidum dažādos Latvijas novados.

Šobrīd no Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Sēlijas – muzeja 87 hektāru platībā ir izvietoti 114 muzeja objekti – latviešu zemnieku sētas, zvejnieku sētas, amatnieku mājas-darbnīcas, kalves, podnieku un darvas ceplis, vējdzirnavas, vairākas baznīcas, brāļu draudzes jeb hernhūtiešu saiešanas nams, krogs, dzīvojamā rija, kurā pirms vairākiem gadsimtiem bijusi skola zemnieku bērniem u.c.

Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.

Muzejā notiek pētnieciskais darbs, tiek rīkotas izstādes un izdotas grāmatas. Ir daudzveidīgs izglītības programmu piedāvājums. Notiek amatu dienas un Latvijā lielākais amatniecības gadatirgus, kas ne tikai popularizē seno amatu mākslu, bet arī veicina šo prasmju pārmantošanu. Tiek godāti un svinēti gadskārtu un citi latviešu tradicionālie svētki, skaidrojot to jēgu un nozīmi.

Brīvdabas muzeja gadatirgus nav iedomājas bez piparkūkām. Cēsu pils Zāļu sieva Līga Eglīte dalījās ar Sandras Ošiņas iedvesmotu medus piparkūku recepti.

"Recepte pēc leģendārās simtgadnieces Emīlijas Trankales padomiem. Viņa cepa piparkūkas Brīvdabas muzejam, un viņas vārdā bija nosaukta Emīlijas lejiņa, kurā agrāk pulcējās visi piparkūku cepēji. Jau iepriekš brīdinu, viegli te nebūs," raksta Zāļu sieva Līga Eglīte.