Atjaunots viens no centrālajiem Kuldīgas apskates objektiem – bronzas strūklaka Anniņa
Braucot uz Kuldīgu skatīties, kā Ventas rumbā vimbas lec, iegriezies 1905. gada parkā, kur atklāta atjaunotā tēlnieces Līvijas Rezevskas strūklaka "Meitene ar ūdens trauku". Kuldīdznieku iemīļotā bronzas skulptūra mīļi tiek dēvēta par Anniņu.
Kuldīdznieku iemīļotā bronzas skulptūra, kas mīļi tiek dēvēta par Anniņu, 1905. gada parkā atrodas kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska pateicās projekta autoriem un izpildītājiem, kā arī pauda prieku un lepnumu par atjaunoto strūklaku, kas iezīmē sākumu visai parka labiekārtošanas iecerei.
"Tēlnieces Līvijas Rezevskas pienesums Kuldīgas pilsētai ir ievērojams. Viņas radītā Anniņa ir viens no centrālajiem Kuldīgas apskates objektiem un ir kā skaists akcents 1905. gada parkam. Atjaunota tā turpinās radīt prieku Kuldīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem," teica I. Astaševska.
Atjaunots gan strūklakas baseins, gan podests, mainīts arī strūklakas vadības mehānisms, jo iepriekšējais vairs nedarbojās. Tāpat ierīkots papildu apgaismojums skulptūras un baseina izgaismošanai, sakārtota arī teritorija ap strūklaku – tā aprīkota ar jauniem soliņiem un apstādījumiem, tomēr saglabājot 1905. gada parka kopējo koncepciju.
Strūklakas un teritorijas atjaunošanas projektu izstrādāja SIA "Zala Landscape Architecture", būvuzraudzību nodrošināja IK "FM grupa", būvdarbus veica SIA "AB Būvniecība". Būvniecības izmaksas – 173 tūkstoši eiro.
Par tēlnieci Līviju Rezevsku
Tēlniece un Kuldīgas goda pilsone – Līvija Rezevska (1926 – 2004) dzimusi veterinārfeldšera ģimenē, bērnību pavadījusi Kuldīgā.
Zīmēšanu mācījusies pie Jēkaba Bīnes. 1951.gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, kur viņa mācījusies pie tēlniecības vecmeistariem K. Zemdegas, T. Zaļkalna, E .Meldera.
Tēlnieka V. Zaļkalna vadībā izstrādājusi diplomdarbu – "Vijolniece Lida Rubene", kuru gatavojoties savai 60 dzimšanas dienai L. Rezevska atlēja bronzā un tagad tā apskatāma Pilsētas dārzā.
Beigusi Mākslas akadēmiju tēlniece atgriezās Kuldīgā un Daiļamatniecības vidusskolā pasniedza tēlniecību . Arī mūža nogali tēlniece pavadīja Kuldīgā, Mucenieku ielā 19, kur ir izveidota izstāžu zāle ar viņas skulptūrām un sīkplastikas darbiem.
Mākslinieces vēlme bija veidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbus uzsāka 1976. gadā. Uz pils parku vispirms tika atvesti pasūtīto darbu cementa atlējumi, lai izvēlētos piemērotāko vietu novietošanai. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kas veselu skulptūrparku izveidojusi viena pati.
Tēlniecības darbi veltīti gan dzīvības, mīlestības un auglības tēmai, gan mūzikas, sāpju un ciešanu tēmai: "Māmiņa" ("Kukažiņa") – stāvoša veca sieviņa ar labsirdīgu smaidu sejā simbolizē Latvijas senatni, "Sāpju ceļi" – māksliniece simboliski attēlo deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus, "Spēlmanis Tots" – skulptūras iecere radusies pēc Raiņa lugas "Spēlēju dancoju" noskatīšanās Dailes teātrī, kur galveno lomu spēlēja aktieris H. Liepiņu., "Indulis un Uģis"- veltīts J.Raiņa lugas "Indulis un Ārija" varoņiem. Indulis nes uz saviem kamiešiem nāvīgi ievainoto draugu Uģi.
