Traģiskās avārijas uz Liepājas šosejas: vērienīgie galveno autoceļu pārbūves plāni krāj putekļus atvilktnē
Plašas un gana dusmīgas diskusijas sabiedrībā izraisījušas šīs nedēļas traģiskās avārijas uz Liepājas šosejas, kurās īsā laika sprīdī bojā gāja seši cilvēki. Šajās diskusijās daudz spriests par mūsu braukšanas kultūru. Taču satiksmes nozarē savulaik bija vērienīgi plāni, kā pārbūvēt Latvijas autoceļus, padarot tās platākas, lai uz lielajām šosejām nodalīt pretimbraucošās plūsmas. Izrādās, šie projekti lielākoties vienkārši guļ atvilktnēs.
Melna nedēļa uz Latvijas autoceļiem. Uz Liepājas šosejas vairākas avārijas, kurās dzīvību zaudēja kopumā seši cilvēki. Divi no šiem traģiskajiem negadījumiem notikuši apdzīšanas manevra laikā. Satiksmes drošība ilgstoši bijis sāpīgs temats Latvijā.
2020. gada jūnijā Autoceļu padomē Satiksmes ministrija un uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" ieskicēja vērienīgas valsts galveno autoceļu pārbūves ieceres. Pamata doma, ka līdz 2040. gadam attiecīgā infrastruktūra būs ātrgaitas šosejas ar četrām joslām, atļauto ātrumu 130 km/h un Liepāju, Daugavpili vai jebkura citu reģionālo attīstības centru būtu iespējams sasniegt divu stunda laikā. Jau tolaik lēsts, ka runa par miljardos mērāmām investīcijām un tās vēl bija tā laika cenas, pirms milzu inflācijas.
"Kā transporta nozare ik uz soļa saskaramies, ka valstij nav ilgtermiņa budžeta plānošanas, ir tikai trīs gadu plānošana. Tas ietekmē daudzus procesus. Transporta saimniecība ir 10, 20 gadu griezumā," sacīja toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Nu jau pagājuši četri gadi kopš šīm izziņotajām grandiozajām iecerēm, kā pēc būtības restartēt valsts galveno autoceļu infrastruktūru. Šajā laikā attiecīgajā jomā gan tā īsti uz priekšu pavirzījušies neesam.
Uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" klāsta, ka papīri tiekot kārtoti Rīgas apvedceļa pārbūvei, gatavi ietekmes uz vidi novērtējumi, bet tur par turpmāku virzību skaidrības nav, šosejas uz reģionālajiem centriem vispār noliktas tālākā atvilktnē. Iemesls gaužs un gaužām vienkāršs – nav naudas.
"Latvijas Valsts ceļi" darbojas tajā finansējuma ietvarā, kuru katru gadu mums pielemj Saeimas deputāti, apstiprinot valsts budžetu. Par to, vai politikas plānotājiem ir ieceres īstenot šo stratēģiju līdz 2040. gadam, "Latvijas Valsts ceļi" kā izpildītājs nevar atbildēt," pauž "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīst, ka pēc būtības vērienīgi plāni krāj putekļus. Ņemot vērā saspringto budžeta situāciju un citas vajadzības, tai skaitā drošības jomā, vairums attiecīgo ieceru vismaz pārredzamā nākotnē paliks neīstenotas.
Uz jautājumu, kāda ir jēga no tiem plāniem, ja četrus gadus pēc tam īsti nekas no tiem pat nav mēģināts realizēt, Briškens atbild: "Jau tajā laikā tas bija plāns bez finansiāla seguma. Tas būtu plāns, kas būtu izmaksājis miljardus. [TV3: Vai tas nav jūsu darbs kā satiksmes ministram spēt pārliecināt kolēģus valdībā, ka šīs ir tās lietas, kurām investīcijas jānovirza?] Jā, un tas ir tas, ko es arī daru. Es redzu, ka ir milzīgs investīciju deficīts. Protams, ka ar pašreizējo valsts autoceļu fonda apjomu nepietiek. Tam būtu jābūt vismaz divreiz lielākam."
Satiksmes ministrs sola meklēt risinājums satiksmes drošības uzlabošanai arī bez milzu investīcijām infrastruktūrā, tai skaitā palielinot vidējā ātruma radaru skaitu, kā arī, iespējams, atkal atgriežoties pie ieceres piemērot sodus no pirmā pārkāptā kilometra stundā. Saeima līdz šīm šai iniciatīvai nav bijis atbalsta.
Tuvākajā laikā plānots sabiedrību iepazīstināt ar jaunu pētījumu par negadījumiem uz autoceļiem. Satiksmes ministrs uzsver, ka pētījumā skaidri redzama cēloņsakarība starp braukšanas ātrumu un bojā gājušo skaitu, tāpēc šobrīd primāri jādomā par autovadītāju disciplinēšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
