Pastaiga pa "mirušo pilsētu" jeb latvieši Černobiļā
Vēl pirms pasaules uzmanības centrā nokļuva ASV un Lielbritānijas uzņemtais seriāls par Černobiļu, uz kodolkatastrofas skarto reģionu devās arī fotogrāfe no Latvijas – Alise Šulca, lai četru cilvēku grupā aplūkotu tā dēvēto "mirušo pilsētu".
Vien četru cilvēku grupa – Alise, viņas draugs no dzimtenes un divi ukraiņi – gida un šofera pavadībā uz "aizliegto zonu" devās ap plkst. 8.00. Ņemot vērā ekskursantu nelielo skaitu un gida bagātīgās zināšanas, bija iespēja labāk iepazīt "mirušo pilsētu" Pripjatu, kā arī izdevās tikt iekšā ēkās, kur lielās grupas parasti neved.
Pa ceļam uz kontrolpunktu, kur pārbauda dokumentus, automašīnā rādīja filmu par liktenīgo dienu. "Tas mūs noskaņoja tam, ko mēs tur redzēsim," atminas fotogrāfe no Latvijas. Dokumentu pārbaudes vietā bija liels skaits tūristu, tāpēc latviešu pāris sāka raizēties, ka nevarēs "izbaudīt" tukšumu, cilvēku neesamību, pamestības sajūtu.
Tomēr, sperot kāju aiz barjeras un dodoties tuvāk Černobiļas avārijas vietai, pa ceļam sastapta tikai viena liela tūristu grupa. "Un, pēc manām domām, paveicās arī ar laika apstākļiem, jo bija mākoņains [ekskursija notika šā gada aprīļa sākumā], kas papildus iedeva tādu vientulības un tukšuma sajūtu," turpina ceļotāja no Latvijas.
Alisei grūti aprakstīt tās sajūtas, staigājot pa pamesto pilsētu. "Ļoti sirreāli. Bet mēs bijām enerģiski un priecīgi, jo mums visiem interesēja šis vēstures notikums un dzīve pēc tā."
Pripjatā izdevās arī uzkāpt uz deviņpadsmitstāvu daudzdzīvokļu nama jumta. No turienes pavērās skats uz visu "mirušo pilsētu" un reaktoru.
"Mēs gājām visur, kur gids veda, prom no grupas nedrīkstēja iet," stāsta Alise, kura no pamestās pilsētas visspilgtāk atceras objektu "Radar Duga-1". "Tas ir uz robežas starp laikmetīgo mākslu un antīku NLO objektu, iespaidīgs slepenais objekts, ko varēja redzēt iedzīvotāji Pripjatā no savu māju logiem."
Pirms pusdienām visi tiek pārbaudīti, vai ir "tīri no radiācijas". "Sākumā mani samulsināja, jo aparāts dega sarkans, kam tā nevajadzētu būt. Uzkāpjot vēl vienu reizi, gids paskaidroja, ka viss kārtībā. Ja būtu nopietni, tad tas aparāts sāktu pamatīgi skanēt."
Runājot par pašām pusdienām, Alise uzsver, ka tās tiek pasniegtas ēkā, kur atrodas gan tūristi, gan citi Černobiļas darbinieki. Latviete atskārta, ka tur ir arī dienesta viesnīca. Katram gan kaklā bija iekarināts aparāts, kas mērīja, cik daudz pa dienu uzņemta radiācija. "Apskatot manu rādījumu, gids teica, ka tas ir maz, jo, lidojot ar lidmašīnu vai taisot rentgenu, uzņem vairāk."
Jautājot, kāpēc par tūrisma galamērķi izvēlēta tieši Černobiļas kodolkatastrofas vieta, Alise "Skaties.lv" norāda, ka viņai kopā ar draugu vienmēr interesējis braukt apskatīt vietas, kurās noticis kāds svarīgs vēstures notikums. "Un pamestām vietām ir īpaša aura, bija tāda iespēja, un es vēlējos to piedzīvot."
