Potenciālie partneri atbalsta Krišjāņa Kariņa piedāvājumu piecu partiju koalīcijai
Arvien reālākas aprises iegūst projekts "Kariņa valdība". Sarunu dalībnieki atzīst, ka šoreiz valdības veidošanā ir izdevies tikt tālāk nekā iepriekšējās divās reizēs. "Jaunā Vienotība" varētu vadīt piecu partiju koalīciju bez "Saskaņas" un bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
"Jaunā Vienotība" pirmdien, 17. decembrī, piedāvājumu potenciālajiem partneriem apsprieda valdes sēdē. Kariņš piedāvā piecu partiju koalīciju bez "Saskaņas" un ZZS. Katrai partijai neatkarīgi no mandātu skaita Saeimā valdībā būtu trīs amati.
Ja piedāvājums gūs partneru atbalstu, Kariņš gatavs aicināt Valsts prezidentu nominēt viņu premjera amatam. "Jaunās Vienotības" līderis neuzskata, ka rīkotos ačgārni, sākumā runājot par amatiem un tikai pēc tam par valdības darāmo.
"Mēs esam deviņas vai desmit nedēļas sēdējuši ap galdu bezgalīgās sarunās, kas bijušas mazauglīgas. Mēs piedāvājam citu modeli. Vispirms tas, kas politikā ir nepieciešams, – varas un atbildības sadalījums," norāda Kariņš.
Foto: Jaunās Vienotības valdes sēde
Pārējie partneri šo piedāvājumu uzskata par pietiekamu, lai virzītos tālāk ar valdības izveidi.
"Mēs nekādus sprunguļus riteņos nemetam. Ejam uz priekšu, strādājam," norādīja "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Artuss Kaimiņš.
Savukārt JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns pauda: "Es domāju, ka šis varētu būt ļoti labs pamats, lai varētu runāt." Tikmēr "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja: "Šajā valdības veidošanas procesa posmā, kaut arī nominācijas vēl nav, mēs savā ziņā esam tikuši tālāk nekā jebkurā no iepriekšējiem procesiem." Bet Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja: "Nacionālā apvienība pieņem Kariņa kunga veidoto valdības modeli, un es raudzītos cerīgi šī piedāvājuma virzienā."
Pagaidām partijas izvairīgi runā par iespējamiem pretendentiem uz konkrētiem ministru amatiem, taču no iepriekš publiskajā telpā locītajiem uzvārdiem var lēst jaunā Ministru kabineta sastāvu.
No "Jaunās Vienotības" premjers Krišjānis Kariņš, finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš šo amatu reiz jau ieņēmis, un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
No "KPV LV" kā pretendents uz ekonomikas ministra amatu iepriekš izskanējis Didzis Šmits. "KPV LV" arī piedāvāts iekšlietu ministra un labklājības ministra krēsls. Kontekstā ar portfeļiem valdībā minēti Alda Gobzema un Ralfa Nemiro vārdi.
No JKP uz tieslietu ministra amatu varētu pretendēt Jānis Bordāns, uz satiksmes jomu – Tālis Linkaits, bet izglītību – Gatis Eglītis.
"Attīstībai/Par!" valdībā varētu pārstāvēt Juris Pūce – kā vides ministrs, Artis Pabriks varētu pretendēt uz aizsardzību, bet par veselības jomu atbildību varētu uzņemties Ilze Viņķele, kura aizvadītājās vēlēšanās kandidēja neveiksmīgi.
Savukārt no Nacionālās apvienības kultūras jomu arī turpmāk varētu kūrēt Dace Melbārde, zemkopību – pašreizējais vides ministrs Kaspars Gerhards. Vienlaikus paredzēts izveidot jaunu amatu – īpašo uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājumos kurš, visticamāk, varētu būt 13. Saeimā neiekļuvušais Imants Parādnieks.
Jāakcentē gan, ka šie nav oficiāli virzītie pretendenti uz attiecīgajiem amatiem, tāpēc valdības sastāvs varētu arī izskatīties citādi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
