Kontrolēt Azovas jūru, vājināt Ukrainu ekonomiski un arī politiski, – tie ir daži no mērķiem, ko šobrīd mēģina sasniegt Krievija. Tā uzskata LNT Ziņu aptaujātie ārpolitikas eksperti.
Ekspertu viedokļi par tālāko situācijas attīstību atšķiras.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Māris Andžāns
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents
Šādi incidenti var novest pie plašākiem incidentiem un arī pie bruņota konflikta uzliesmošanas. Tiesa gan, jāsaka, – attiecībā uz notiekošo pie Kerčas šauruma Krievijas bruņotie spēki ir ievērojami spēcīgāki jūrā, līdz ar to Ukraina vārdos varbūt ir kareivīga, arī starptautiskā sabiedrība nosodīs šo situāciju, bet reāli izdarīt ko būs grūti.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, RSU docents Māris Cepurītis norāda: "Scenāriji var attīstīties dažādi, bet, skatoties abu pušu pozīcijas un ieinteresētību, visdrīzāk, šie notikumi nenovedīs pie visaptveroša konflikta. Pirmkārt, ja skatāmies no Krievijas puses, ja viņa vēlētos tālāku eskalāciju, lielāku spiedienu Ukrainas pusei, viņa to darītu Doņeckā un Luhanskā, izmantojot tā saucamos separātistus, atbalstot viņus."
Jau vēstīts, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Krievijas Federālā Drošības dienesta izplatītās fotogrāfijas
