Rīgā atvērts kafijas namiņš, kurā nopelnītais tiks novirzīts Kurta Karlsona rehabilitācijai
Kurts Karlsons ir 6 gadus vecs zēns, kas no 3 mēnešu vecuma sirgst ar epilepsiju un neattīstās. Viņa ārstēšana prasa ievērojamus līdzekļus, ko viņa vecāki cer nopelnīt, tirgojot kafiju. Rīgā atvērts Kurta kafijas namiņš, kurā reizi nedēļā iespējams satikt arī pašu Kurtu.
Šis kafijas namiņš ir veltījums mazajam Kurtam… puisēnam ar īpašām vajadzībām, viņa spēju, veselības un prieka vairošanai. Kafijas namiņu izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni, lai finansētu sava 6 gadus vecā dēla ārstēšanu.
Mēs strādājam jau otro nedēļu, bet, nu, pirmā nedēļa mums vispār bija tāda – izmēģinājumu nedēļa, lai saprastu, kā mums iet un vai cilvēki vispār nāk pie mums, kāds varētu būt mūsu darba laiks un kas varētu būt produkti, ko mēs varētu klientiem piedāvāt.
Kafijas namiņš izveidots, lai radītu stabilu vietu, kur nopelnīt Kurta ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus. No idejas līdz kafijas namiņa atvēršanai pagāja teju gads. "Mēs dienām un naktīm te rosījāmies, visa ģimene – krāsojām, braucām pakaļ finieriem un, protams, tās ir arī investīcijas, tāpēc nebija tā, ka hops un mēs esam vaļā, mēs to namiņu izīrējām jau augustā, septembrī un tagad tikai jūlijā mēs esam vaļā," turpina Ketija.
Kurta kafijas namiņa atrašanās vieta – Krišjāņa Barona iela 78A, Rīgā – nav nejauša, jo divu kvartālu attālumā atrodas Karlsonu ģimenes dzīvoklis, netālu atrodas arī skola, kur Kurts mācīsies.
Ketija Karlsone
Kurta mamma un kafijas namiņa saimniece
Un tad mēs nolēmām, ka mēs katru pirmdienu ar Kurtu būsim paši arī uz vietas, lai cilvēki redz, ka tas ir nevis puisītis no atklātnītes, bet reāls bērns, ka tas ir pats Kurts, ka var atnākt un pateikt: "Čau, Kurt, kā Tev šodien iet un lai Tev laba diena!" tādā veidā spēcinot vienam otru. Un es gribētu pateikt – tas nav ziedojumu namiņš, mēs neprasām ziedot, mēs cītīgi strādājam, mēs gribam, lai tā nauda ir nopelnīta nauda. Mēs gribam pasniegt visburvīgākās pankūkas, visgardāko kafiju.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan Kurta slimībai zāļu nav un nevar palīdzēt arī ķirurģiski, viņa mamma turpina meklēt veidus, kā dēlu izārstēt. "Mums ir īpaša diēta, ko mēs gribētu izmēģināt pusgada garumā, mums ir tāds smadzeņu izpētes centrs padomā, jo ar to diagnozi, kas ir Kurtam, nu, ir diezgan grūti samierināties, tāpēc, ka nav cēloņa, Kurtam vienā dienā sākās tās lēkmes, un kopš tā brīža Kurts vienkārši neattīstās. Un es esmu no tām mammām, kas nesēdēs rokas klēpī salikusi, un es iešu un kalšu, un varbūt tikai savam sirdsmieram, es gribu visu izmēģināt."
