Valsts tiek iejaukta luterāņu baznīcas iekšējo konfliktu kārtošanā
Vai luterāņu baznīca savus iekšējos strīdus necenšas risināt Saeimā? Tādu jautājumu liek uzdot šonedēļ parlamentā iesniegts likumprojekts, kas īpaši satraucis ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu luterāņu baznīcu.
Likumprojektā ir vēl arī citas normas, kas izraisījušas diskusijas. Tiek, piemēram, plānots īpaši ierobežot iespējas ierakstīt mācītāju runāto.
Daļa Latvijas luterāņu nav apmierināti ar arvien konservatīvāko kursu, ko pēdējos gados ieņem baznīcas vadība. Visspilgtāk šīs nesaskaņas izpaudās pēc tam, kad mācītāja amatu bija spiests atstāt viens no populārākajiem teologiem Latvijā Juris Rubenis. Tagad arhibīskaps iesniedzis Saeimā jaunu likumprojektu un viņa opozicionāri nobažījušies, ka tas tiks izmantots, lai ierobežotu viņu pašnoteikšanās tiesības.
2016. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) mainīja savu Satversmi, lai aizliegtu sievietēm kļūt par mācītājām. Protestējot pret to, Liepājas krusta draudze izstājās no LELB un iestājās trimdas latviešu izveidotajā, daudz liberālākajā LELB ārpus Latvijas. Draudzes izstāšanās kārtība baznīcas Satversmē nav atrunāta, tādēļ kopš tā laika juristi strīdas par to, kam tagad pieder draudzes īpašumi, kā zeme un lūgšanu nams. Saeimā šonedēļ iesniegtais likumprojekts strīdu atrisinātu par labu Rīgas baznīckungiem.
Sekojot šiem te likuma grozījumiem, likuma papildinājumiem, draudzes pilnībā zaudētu savu vismaz likuma priekšā esošo neatkarību. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad šī draudžu neatkarība arī ar likuma spēku tiks likvidēta vienkārši.
Jāpiebilst, ka ar baznīcas kursu neapmierinātību pēdējā laikā skaļi pauduši Rīgas Lutera jeb Torņakalna draudzes mācītāji. Šī draudze, pateicoties Jura Rubeņa popularitātei, ir viena no turīgākajām Latvijā. Tādēļ pat tīri teorētiska iespēja, ka tā var izstāties, ir nopietns drauds baznīcai, bet jaunais likums to novērstu. Torņakalna draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs uzskata, – ja noteiktu kārtību, kā baznīcai dalīties, to būtu jādara pašiem baznīcēniem, nevis Saeimas deputātiem.
Precedents ir, un es varu tikai minēt, ka varbūt bažās no līdzīgiem precedentiem LELB vadība grib pasteigties un nodrošināties pret šādiem gadījumiem, bet tad tas ir jādara, diskutējot pašas baznīcas iekšienē un pieņemot baznīcā šos lēmumus.
Arhibīskaps Vanags gan kritiku noraida. "Man tiešām jājautā, kāpēc viņus tik ļoti interesē jautājums par draudžu atšķelšanos no mūsu baznīcas? Vai LELB ir kādi plāni šajā sakarā? Un kāpēc viņus vispār tas interesē?"
Es, piemēram, sarunātu ar mācītāju Godiņu un izstātos no LELB un paņemtu līdzi Rīgas Domu kā savu īpašumu. Nu tas ir absurds. Tas neierobežo cilvēku sirdsapziņas brīvību, jo viņi var pārstāt darboties kā mūsu draudze, viņi var atstāt mūsu baznīcu, pievienoties katrai baznīcai, kur viņi grib.
Pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā viņš uz pārrunām Doma baznīcā aicinājis visu Saeimas frakciju pārstāvjus. Un lielākā daļa no viņiem joprojām nesaskata tajā lielus trūkumus.
"Ja ir kaut kādas diskusijas, kas būtu jāvada tālāk komisijās, tad tas ir jautājums, kas ir jārisina, bet, vēlreiz vēlos pasvītrot, ka es personīgi arī uzticos Vanaga kungam," tā atzīst Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa").
"Šobrīd mēs runājam par redakciju, kas, iespējams, ir apspriežama. Bet to var izdarīt, novirzot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā. Un to es arī atbalstīšu," norāda Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA).
Izņēmums ir "Vienotības" Hosams Abu Meri, kurš savu parakstu zem likumprojekta atsauca. Politiķis norāda – parakstījies, jo viņam apgalvots, ka likumprojekts risina tikai tīri tehniskus jautājumus.
Tas nav politiķu darbs iejaukties baznīcas iekšējos strīdos. Līdz ar to es atsaucu savu parakstu un, visticamāk, mēs – Vienotība – neatbalstīsim virzību uz priekšu. Mēs uzskatām, ka tomēr šīs lietas vajag vispirms izrunāt baznīcā iekšienē.
Likumprojektu kritizē arī Latvijas Žurnālistu asociācija – tā nobažījusies par plānoto aizliegumu bez mācītāja piekrišanas ierakstīt viņa sarunas ar ticīgajiem.
Šī te iniciatīva ir arī pretrunā ar Satversmi, jo kādas grupas īpašas ekskluzīvas tiesības būt ārpus operatīvās darbības likuma robežām vai ārpus mediju uzraudzības, tas ir pilnīgi neiespējami šīs valsts attīstībai.
Arhibīskaps Vanags gan kritiku noraida, jo esot jāgarantē, ka ticīgā un mācītāja zem četrām acīm runātais tālāk neizskan.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
