Vai pudeļu depozīta sistēma ir jaunie "čekas maisi"? Vides aktīvisti cer, ka šis jautājums beidzot tiks sakārtots

Kopš 2002. gada šī iniciatīva jau divas reizes nonākusi pie deputātiem Saeimā. Taču abas reizes spēcīgāki izrādījušies atkritumu apsaimniekotāju un dzērienu ražotāju lobiji. Šovasar būs trešais mēģinājums.

Kā norāda biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, depozītu sistēma ir bijusi gandrīz visu valdību deklarāciju prioritāte, bet līdz šim nekas nav izdevies. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi priekšlikumu, un Ministru kabinetam par šo jautājumu ir jālemj tuvākajās nedēļās.

"Tas ir papildu stimuls cilvēkiem pēc tam aiznest to pudeli atpakaļ un nodot taras pieņemšanas punktā vai speciāli izveidotos automātos," skaidro Brizga. Viņš norāda, ka konteineru sistēma jau darbojas gandrīz visā Latvijā, taču iedzīvotāju motivācija šķirot nav pietiekami liela – vairāk nekā 60% nemaz nešķiro atkritumus.

"Nauda bieži vien ir galvenais [faktors], kas mudina cilvēkus kaut ko darīt vai nedarīt. 10 centi par vienu pudeli, manuprāt, ir pietiekami liela motivācija, un, iespējams, arī cilvēkiem, kuriem tas nešķiet daudz, viņi noliks to pudeli un atradīsies citi "vides sanitāri", kas to paņems un nodos," saka "Zaļās brīvības" vadītājs.

Viņš norāda, ka depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas salīdzinājumā ar to, ko maksā pudeļu savākšana no mežiem, ceļmalām un citām vietām, kur tās izmētātas, ir krietni mazākas.