"Sēnītes" atjaunošanai nepieciešami vismaz 3 miljoni eiro, naudu cer piesaistīt arī no iedzīvotājiem
Šī doma aizgājusi ļoti plaši, pašam drusciņ bail – tā par plašu ažiotāžu izsaukušo ieceri atjaunot padomju laika slavenāko kafejnīcu "Sēnīte" saka maiznīcas "Liepkalni" saimnieks. Viņš vēlas radīt akciju sabiedrību, kurā ikviens iedzīvotājs, iemaksājot vismaz 100 eiro, varētu kļūt par akcionāru, veiksmes gadījumā, saņemot dividendes.
Objekta pašreizējais saimnieks medijiem neļauj ielūkoties ikoniskās celtnes iekšpusē, un skarbs viedoklis par "Sēnītes" atdzimšanu ir slavenam investīciju baņķierim. "Sēnīti" mēģina pārdot tās īpašnieks, visticamāk, tas ir Ivars Strautiņš. Viņš pats uz zvaniem un īsziņām neatbild un deleģētajam uzņēmumam "Ober-Haus" liedzis "Sēnīti" izrādīt medijiem no iekšpuses.
Vēl jo vairāk, noslēpumā tiek turēts ne tikai objekta vizuālais, bet arī tehniskais stāvoklis. "Ober-Haus" pārstāvji norāda, ka viņi negrib komentēt, jo šobrīd sarunas par "Sēnīti" ir procesā. Kad būs lielāka skaidrība, vai darījums notiks vai nenotiks, tad arī uzņēmuma pārstāvji sola sniegt komentārus.
Atjaunot padomju laika stila ikonu cer uzņēmuma "Liepkalni" vadītājs. Viņa maizes cepšanas bizness zeļ un plaukst, iespējams, arī tādēļ starpnieki viņam piedāvājuši nopirkt kādreiz tik slaveno objektu. Čākurs ievietojis aptauju "Facebook" lapā, kas izraisījusi lielu atsaucību. Viņš cenšas noskaidrot, vai cilvēki būtu ar mieru dibināt publisku akciju sabiedrību, kur ikviens varētu iegādāties akcijas. Vienas akcijas vērtība būtu 100 eiro, tādējādi katrs var kļūt par "Sēnītes" atdzimšanas dalībnieku jeb vienu no saimniekiem.
Kas īsti varētu atrasties atjaunotajā "Sēnītē" – restorāns, maizes ceptuve, kas cits – idejas strāvo un vēl nav līdz galam sazīmētas.
Lielākā daļa saka, ka forša ideja! Tas adrenalīns dzen uz priekšu. Šī doma aizgājusi ļoti plaši, es pat to negaidīju! Pašam drusciņ bail, ko esmu izdarījis. Jā, es to redzu kā akciju sabiedrības izveidošanu. Mēs paši to radām, veidojam pievienoto vērtību. Ja ir peļņa, dalām dividendes un mēģinām. Protams, ka tas tāds sapnis.
"Sēnītes" vēsture aizsākās 1948. gadā, kad tika atklāta neliela tējnīca, pie kuras tika uzstādīta sēnes formā koši krāsota lapene. Tā arī kalpoja par iedvesmu autoriem, lai 1967. gadā atklātu jaunu un tam laikam modernu ēdināšanas kompleksu. To realizēja arhitekts Linards Skuja un nu jau aizsaulē aizgājušais inženieris Andris Bite – tas bija viņa mūža darbs. Milzīgā sēnes galva, kas balstās tikai uz trim atbalsta punktiem, bija Latvijas arhitektūras revolūcija.
Profesionāļu vidū tas bija absolūts furors, sprādziena efekts, Latvijā šāda arhitektūra nebija bijusi! Skuja pie idejas strādāja 5 gadus, bet Bite no studiju gadiem. Sfēriskas celtnes piecdesmito gadu beigās bija nākušas modē. Tas prasīja ilgus eksperimentus, viņš sākotnēji mēģināja privāto vasarnīcu būvēt, bet tas pārvērtās sabiedriskā objektā!
Pēc aptuvenām aplēsēm "Sēnītes" kompleksa iegāde varētu maksāt ap 2 miljoniem eiro, remontā jāiegulda vismaz miljons. Turklāt ēkai ir vēstures pieminekļa statuss – to nevarēs viegli nojaukt, lai būvētu vietā jaunu objektu.
Kurioza lieta par celtniecības procesu – šādas būves Latvijā nebija realizētas, celtnieki baidījās ķerties klāt. Valmieras patērētāju biedrības celtnieki izrādīja drosmi un varonīgi realizēja. Piesaistījās Neorganiskās ķīmijas institūts, ķīmiķi izstrādāja īpašu šķidrumu, ar ko impregnēja sēnītes virsmu, iekšpusi klāja ar plāksnēm, kas izdalīja siltumu pa visu telpu.
Investīciju baņķieris Rungainis ideju par "Sēnītes" atdzīvināšanu vērtē skeptiski. Ieguldīt restorānu, kafejnīcu biznesā esot ļoti vilinoši, bet riskanti.
Šis bizness ir pilns ar investoru līķiem pārnestā nozīmē. Līdz ar to iesaistīt plašas tautas masas pasākumā, kur pat, ja to realizēs, nav zināms, kā tas tiks operēts? Viņi var dot naudu nevis kā nākotnes līdzīpašnieki ar cerību kaut ko dabūt, bet tikai kā ziedojumu, šīs vietas reģenerēšanai.
Rungainis atgādina, ka naudu tauta sameta Brīvības piemineklim, Eināram Repšem, lai viņš ietu politikā, nemaz nerunājot par daudzajiem labdarības projektiem, tādēļ "Sēnītes" stāsts, kam tauta varētu samest naudu, nebūtu nekāds brīnums. Jautājums gan, cik cilvēku būs gatavi atvērt maciņus un kāds būs gala rezultāts.
Foto: leģendārā kafejnīca "Sēnīte"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
